Tā varētu teikt, izmantojot kara terminoloģiju, jo ar nelielu laika atstarpi šajā Lietuvas pilsētā atklāja divas izstādes ar Jelgavas mākslinieku piedalīšanos.
Tā varētu teikt, izmantojot kara terminoloģiju, jo ar nelielu laika atstarpi šajā Lietuvas pilsētā atklāja divas izstādes ar Jelgavas mākslinieku piedalīšanos: 20. aprīlī “Aušras” muzeja H.Frenkela villā – mūsu pilsētas mākslinieku skati, bet 4. maijā pilsētas galerijā – vietējo un mūsu mākslinieku darbu kopizstādi.
Turp vernisāžas dienā devās arī liela jelgavnieku delegācija ar pilsētas mēru Andri Rāviņu un aģentūras “Kultūra” direktoru Mintautu Buškevicu priekšgalā.
Kā zināms, 4. maijā Latvijā svin Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Tāpēc izstādes atklāšanu pagodināja arī Šauļu pilsētas mērs ar amatpersonām un sumināja mūsu delegāciju svētkos.
Taču šoreiz gribas runāt ne tik daudz par izstādēm, kā par dažiem novērojumiem mūsu sadraudzības pilsētā. Mēs, latvieši, lielāmies, ka esam lieli mākslas mīlētāji, kultūras cienītāji, taču šķiet, ka mums būtu no leišiem ko pamācīties.
Šauļi gan ir gandrīz divas reizes lielāki par Jelgavu, bet vai tam ir kāda nozīme? Leišu pilsētā, kā rāda tās mājas lapa, ir 15 muzeju (mums – trīs), piecas mākslas galerijas (mums – viena, turklāt izteikti komerciāla, ko par galeriju var saukt visai nosacīti). Bez šaubām, liela loma ir Šauļu universitātei, kurā gatavo speciālistus arī vairākās kultūras nozarēs, tostarp dažos mākslas veidos. Tajā ir glezniecības, zīmēšanas un dizaina katedra, līdz ar to mākslinieki strādā par mācību spēkiem, pilsētā pulcējas jaunatne, kas interesējas par mākslu. Tas, protams, Šauļu sejā ievelk nozīmīgu vaibstu.
Šauļu mākslinieku organizācijā ir arī divas reizes vairāk biedru nekā mūsējā. Viņiem ir pašiem savas telpas, kur pulcēties. Par savu kaktiņu zem saules pilsētā pie Lielupes pagaidām varam tikai sapņot.
Uz 46. ikgadējo pavasara izstādi kaimiņi bija paguvuši izdot arī katalogu, nelielu, bet arī tas paliek kā dokuments. Viņiem ir labs organizācijas albums, nākamgad būs jauns. Atkal viens sapnis, kuru gan gribētu pārvērst par realitāti, par taustāmu, skatāmu un acīm baudāmu grāmatu.
Protams, arī Šauļu māksliniekiem viss nav, kā vēlētos, arī viņi cīnās ar naudas trūkumu, ar pilsētas valdi, lai savas ieceres īstenotu. Tikai viņi likās enerģiskāki, darbīgāki.
Par izstādēm pāris vārdi tomēr jāpasaka. Uz kaimiņu zemi bijām aizveduši ļoti labu kolekciju. Tiesa, muzejā traucēja apgaismojuma trūkums un tumšie sienas paneļi, kas vienus darbus izceļ, citu mākslinieciskās kvalitātes un nianses pieklusina. Galerijā mūsu darbi bija sapludināti ar šaulēniešu gleznām, akvareļiem, grafikām, tekstilijām, keramiku, ādas izstrādājumiem, tāpēc brīžiem tie pazuda kolēģu krietni aktīvākā, krāsainākā un agresīvākā veikuma vidū. Esam cēlušies no viena zara, bet atšķirīgā vēstures pieredze veido dažādus uzskatus par dzīvi.
Šauļu kolēģi bija ļoti viesmīlīgi un draudzīgi, negribēja mūs pat laist laikus mājup, bet drīz plānota tikšanās – 2. jūnijā gaidāma pretvizīte Jelgavā, kad muzejā atklās mūsu sadraudzības pilsētas mākslinieku atbildes izstādi.
