Mēs skrējienā varam pēdējā mirklī noķert vilcienu. Sanāk noķert iesnas, zagli un daudz ko citu.
Mēs skrējienā varam pēdējā mirklī noķert vilcienu. Sanāk noķert iesnas, zagli un daudz ko citu. Bet nevaram notvert mirkli, kad narcises pumpurs pārtop ziedā.
Šajā dabas atvēršanās aktā svešie un skatītāji ir liekie. Tas notiek bez mums. Tik daudz skaistā notiek bez mums. Taureņi atraisījušies no ziemas, putni priecīgi piebārsta pasauli, pienenes un saule saplūst vienā veselā dzeltenumā. Bet, kad jau viss ir vaļā, kad pasaule atvērusies ziedēšanai, dziedāšanai un dzīvības pārpilnībai, mēs pamanām.
Saskatīt kluso un intīmo atvēršanās laiku mums ir liegts.
Cilvēka spējas ir visai ierobežotas. Cilvēce gan visos laikos un visās kultūrās pamanījusies sevi mānīt ar pretējo – ka mūsu spējas ir pielūgsmes vērtas. Ka kultūra, zinātne, māksla ir vērtības, kas stāv pāri. Ka dzīvei jābūt sasniegumu un panākumu centrētai. Pedagoģijai jābūt bērncentrētai, kultūras objektiem tautcentrētiem, amatam naudcenrētam un ietekmei varas centrētai.
Bet pasaules radīšana notikusi bez mums. Un tas mums nepatīk. Nu kā tā varēja? Nevaram ne pierādīt, ne noliegt.
Varbūt tāpēc klonējam? Klonējam dienas, gadus un mēnešus, neredzot puķes atvēršanos. Ainava, ko mākslinieks rada, zināmā mērā arī ir tāda kā dabas klonēšana.
Skaista glezna, bet smaržo pēc krāsas, nevis pēc siena zārda.
Un, ja kāds šo bildi nopērk, ak, kaut nu kāds tiešām vienmēr atrastos, kas nopērk, tad varbūt tāpēc, ka pircējam gribas kaut ko pielikt pie sienas.
Nav jau slikti kaut ko kaut kur piekarināt. Mājokļa jautājums ir nopietns. Katram sava pasaule. Durvis ciet. Dizaina meistars klāt. Viņš visu zinās labāk. Speciālists! Uztaisīs dzīves telpu.
Žēl vienīgi, ka tas mājoklis, kas kopīgs ziediem, putniem un cilvēkiem, ir baigi pietaisīts. Upēs peld atkritumi. Putni dzied un vītero. Lakstīgalas ievās, bet ievas mēslos. Ar katru pavasari vairāk atkritumu starp brūklenājiem, sūnām un skudru takām, jo cilvēki iziet pa-
staigā.
Labi, ka mākslinieks ņem otu un klonē dabu uz audekla, kartona vai stikla. Nesmaržo. Bet arī nesmird.
