«Vandaļus iztraucēja kuce Arta» (10. maijs).
“Vandaļus iztraucēja kuce Arta” (10. maijs)
Marta: Šādu objektu nosargāšanai ar sargu nepietiek. Žogs apkārt, vakarā aizslēdz, un sunim jāļauj brīvi skriet. Tad dzīvnieks tos vandaļus būtu noķēris uzreiz, un postījumu varbūt tikpat kā nebūtu. Vilku suņi ir super labi, īpaši suņu meitenes.
“Stāsts ar beigām”
(10. maijs)
M: Nu skaidrs, ka Ķīnā cilvēki ir gatavi strādāt par četras reizes mazāku algu. Tā kā nav ko nervozēt. Vai nu jāsavelk jostas, vai jāiemācās darīt ko tādu, par ko maksā vairāk.
“Kur tu esi, cilvēcīgums?” (10. maijs)
berkuts: Te nu jāpiekrīt, ka visiem sāp. Tikai katram tas ir citādi. Redz, leģionāri vienmēr var klusi nolikt savus vainagus pie Brīvības pieminekļa, bet kas notiek ārpus nožogojuma? Tur Pliners ar savu brandžu uzrīko pamatīgu grautiņu. Nekur netika rakstīts nopēlums par cittautiešu rīcību. Varbūt kāds no viņiem to būtu izlasījis, kaut gan šaubos. Tas, kas 9. maijā notika pie “nodrāztā zīmuļa”, ir Tallinas iespaidā. Tas visiem ir zināms un nav nekāds jaunums.
to berkuts: Pag, te taču raksta par tiem, kas saplēsa plakātu. Tie taču bija krievi, vai es kļūdos? Apnikusi mūžīgā cīņa starp tautām, kas varētu dzīvot mierā, ja mācētu viena otrai neuzspiest savas prasības.
Roy: Es piekrītu, ka jāatzīmē viena diena – Otrā pasaules kara beigas. Bez zaudējumu un uzvaru slavinājumiem. Tāpēc labākais būtu ņemt vērā Rietumeiropas uzskatus, ka godināmas tikai kara beigas, nevis vāciešu zaudējums vai komunistu uzvara.
