Straujš patēriņa cenu kāpums Latvijā vairs nav pārsteigums, bet likumsakarība.
Straujš patēriņa cenu kāpums Latvijā vairs nav pārsteigums, bet likumsakarība. To lēciens martā inflācijas pavasara programmu nebūt nav izsmēlis, jo aprīlī viss turpināja sadārdzināties, un diezin vai arī maija inflācijas rādītājs būs patērētājiem iepriecinošs. Turpinot augšupejas uzvaras gājienu, aprīlī kopējais cenu līmenis paaugstinājies par 0,96 procentiem, kas procentuāli gan ir ievērojami mazāk nekā martā. Tomēr gada inflācijas rādītājs turpina celties, aprīlī sasniedzot 8,9 procentus. Dārzeņi, kas Latvijas iedzīvotāju patēriņa un līdz ar to inflācijas aprēķina grozā ieņem salīdzinoši nozīmīgu vietu, gada ceturtajā mēnesī sadārdzinājās par 12,3 procentiem. Sulu mēnesis savu labvēlību nav izrādījis arī autobraucējiem, degvielas cenām palielinoties vidēji par 3,7 procentiem. Komunālajā saimniecībā nākamie mēneši neko labu nesola, jo maijā dārgāka kļuvusi gāze, drīzumā paredzams ūdensapgādes un elektrības tarifu kāpums. Ņemot vērā šo nozaru stratēģiski svarīgo nozīmi ekonomiskajos procesos, arī turpmāk nevaram cerēt uz jūtamu inflācijas kritumu. Diezgan droši var teikt, ka Latvija patlaban jau nonākusi nekontrolējamas inflācijas varā, tai lielā mērā pakļaujot faktiski visus ekonomiskos procesus. Arī iedzīvotāji, redzot, ka taupīt un ieguldīt tādos finanšu instrumentos kā banku depozītos vairs nav jēgas, cenšas tērēt šodien, baidīdamies, ka rīt viss kļūs vēl dārgāks. Tādējādi inflācijas gaidas uz iedzīvotājiem atstāj aizvien lielāku psiholoģisku ietekmi un novēloti akceptētais inflācijas ierobežošanas plāns negatīvās izjūtas tikai pastiprina.
Latvijas Krājbankas uzdevumā veiktais SKDS pētījums norāda, ka cilvēku vēlme tērēt nav gājusi mazumā. Saskaņā ar to 53 procenti Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā iegādāsies pirkumus, kas pārsniedz viņu vidējos ikmēneša ienākumus. Interesanti, ka abās pārējās Baltijas valstīs inflācija, lai gan palielinās, tomēr ir gandrīz divas reizes mazāka nekā pie mums. Tas norāda arī uz to, ka Latvijas cenu celšanas mehānismā lielā mērā vainojama zemāka konkurence, jo ekonomikas starta pozīcijas un tautsaimniecību virzošie faktori triju Baltijas valstu vidū īpaši neatšķiras.
Nevar izslēgt, ka atsevišķos šā gada mēnešos inflācija, rēķinot gada izteiksmē, sasniegs pat 10 – 11 procentu, un, tikai ekonomikai ciešot no gandrīz neizbēgamas pārkaršanas un tai sekojoša iekšējā pieprasījuma samazināšanās, inflācijas procents varētu jūtami iet mazumā. Vienīgā nelaime, ka tas var notikt kontekstā ar valsts ekonomikas stagnāciju, ko īpaši satraucošu padara ražošanas palielināšanās tempu samazināšanās un salīdzinoši zemas pievienotās vērtības radīšana. Saīsināti no www.delfi.lv
