Ejot pa pilsētu, var vien nopriecāties, cik tā tīra un zaļa jau vairākas nedēļas skatam atklājas.
Ejot pa pilsētu, var vien nopriecāties, cik tā tīra un zaļa jau vairākas nedēļas skatam atklājas. Ja pēkšņi attopamies kādā Jelgavas nomalē, kas pierasto brikšņu un atkritumu kalnu vietā ieguvusi gluži sakoptu “vaigu”, pārsteiguma iemesls, visticamāk, varētu būt Spodrības mēneša rosība. Košus akcentus iegūst arī centrs – tiek apstādītas jau esošās un veidotas jaunas dobes, pie laternām stiprina nokareno puķu podus, drīz Hercoga Jēkaba laukumā izvietos arī ziedu piramīdas.
Var secināt, ka pēdējo gadu laikā mūsu pilsētas sakārtošanā ir vairākas būtiskas iezīmes. Pirmkārt, slavējams to pašvaldības un uzņēmēju darba spars, kuri plāno, lai Jelgava ar katru pavasari izskatītos sakoptāka un krāšņāka. Kā viņu domas tiek realizētas un atklājas iedzīvotājiem, to ietekmē pasūtījumu izpildītāju godaprāts un profesionalitāte. Dažus gadus pēc nogāžu apstādījumu izveides ceļā uz Jelgavas pili varam vērtēt, ka lazdu pinumi kā dobju malu stiprinājums nav izrādījies veiksmīgākais risinājums, jo sētiņa vietumis salauzta, riekstkoka mietos redzams, ka tiem lobās miza. Skatu vēl vairāk ietekmē tas, ka zaglīgo jelgavnieku izrautie skujeņi dažviet nav papildināti, bet salā cietušās klintenes atveseļojas diezgan gausi. Vai nu augu izvēle nav bijusi atbilstīga, vai arī gadījušās kļūmes kopšanas laikā.
Par firmu vēlmi nopelnīt šopavasar varam domāt, pētot laternām domāto puķu toveru sezonas izmaksas. Pērn katrs tāds pods un daļēja vasaras kopšana izmaksāja vairāk nekā pustūkstoti, šogad – mazāk par simt latiem. Negribas ticēt, ka tikai tukša ziedu trauka cena vien pirms gada bija vairāk par četrsimt latiem, jo šogad izmanto pērn pirktos. Drīzāk runa varētu būt par darbu izpildītāju negausīgumu. Diemžēl to pašvaldība ietekmēt nevar, jo iepirkumi tiek veikti konkursu kārtībā un uzvar tas, kurš sola mazāk. Ja lētāka piedāvājuma nav, jāpiekrīt kādam no variantiem. Prieks, ka šovasar “gaisa apstādījumi” tiek iekārtoti pārdomāti, vietās, kur kāds košs akcents atdzīvina apkaimi, nevis tikai Rīgas ielas koku lapotnēs.
Kaut kas nav kārtībā arī ar savulaik “Ziņās” jau aprakstīto “akmens dobi” Mātera ielā ceļā uz autoostu. Mērķis it kā sākumā bija cēls – ņemot vērā, ka skaists dārzs ir tāds, kas glabā noslēpumu un pārsteigumu, mazliet japāņu stilā veidotā dobe varētu būt zināms akcents. Tomēr patlaban daudzi mazie (un dārgie) skujeņi nomīti vai pilsētnieku mājdzīvnieku apskādēti un nonīkuši. Akmeņu klājiena vidū izceļas zaļās plastikāta norobežojošās maliņas, kas oļus atdala no substrāta. Tām nevajadzētu būt redzamām. Vai dobe tiks “uzprišināta”?
Saprotams arī, ka dienestiem brīžiem “nolaižas rokas”, redzot pilsētnieku attieksmi pret viņu čaklo veikumu. Jājautā, cik prāta ir cilvēkam, kas aplauž tikko dēstītus kociņus vai izrausta puķes. Ko domā tas, piedodiet, jampampiņš, kas pusi Jelgavas ēku “izrotājis” ar uzrakstu “Joker” un nu ar savu krāsas baloniņu ķēries arī pie ziedu kastēm. Laikam gan psihologi varētu skaidrot, kas tas par mazvērtības kompleksu, ja cilvēkam sevi sabiedrībai jāpierāda tā. Policija teic, ka cītīgi strādā, lai neģēli noķertu. Cerams, viņu darbs būs rezultatīvs, jo pašvaldības policisti līdz šim nakts patruļu laikā pat centrā “mākslinieku” nav pamanījuši.
Gribas vairāk cieņas un labāku attieksmi gan no tiem, kas atbildīgi par Jelgavas pievilcīguma attīstīšanu, gan no pilsētniekiem. Kamēr abu pušu intereses būs aprobežotas ar šaura virziena domu, ka ikviens atbildīgs tikai par konkrētām lietām, un visu apkārt notiekošo uztversim vienaldzīgi, daudziem var šķist, ka viņu darbs ir cīņa ar vējdzirnavām.
