Sestdien vēlējos noskatīties izklaidējošu Eiropas dziedātāju muzikālo konkursu – koncertu, bet saņēmu politiskās mācības stundu.
Sestdien vēlējos noskatīties izklaidējošu Eiropas dziedātāju muzikālo konkursu – koncertu, bet saņēmu politiskās mācības stundu. LTV1 sagatavotā raidījuma sākumā komentētājs Kārlis Streips skatītājiem deva mājienus, ka Serbija nebūtu pareizākā valsts, par ko balsot, jo par parlamenta priekšsēdētāju nesen ievēlēts Serbijas Radikāldemokrāstiskās partijas biedrs (partijas priekšsēdētājs Hāgā tiek tiesāts par kara noziegumiem). Taktiski tika norādīts, ka šāda Serbijas politiķu izvēle neatbilst Eiropas demokrātiskajām vērtībām, tāpēc būtu sodāmi arī tās pārstāvji konkursā. Tā arī nesapratu, kāds 20 gadu vecajai dziedātājai būtu sakars ar kara noziegumiem vai Serbijas Radikāldemokrātisko partiju. Turklāt būtu nepieciešams piebilst, jau tuvākajā laikā gaidāmas parlamenta priekšsēdētāja pārvēlēšanas, jo par koalīciju vienojušies valsts demokrātiskie spēki – sociāldemokrāti (Demokrātiskā partija) ar konservatīvajiem (Serbijas Demokrātiskā partija). Tādējādi paredzams, ka konservatīvie atsauks apkaunojošo atbalstu radikāļiem.
Kā tad tā, valsti, kas jau tuvākajā laikā grasās izlabot savu kļūdu, nopeļ sabiedrībā autoritatīvs, inteliģents un tāpēc sabiedrisko domu veidojošs cilvēks, bet Baltkrievija, kas pat nedomā mainīt savu politisko kursu (politiskie ieslodzītie, padzīšana no darbavietām, spīdzināšana, preses brīvības ierobežošana), raidījuma sākumā tiek pat paslavēta par labu dziesmu (pēc raidījuma K.Streips gan izteica piezīmi par sliktu angļu valodas izrunu). Kā Baltkrievijas politika atbilst vienotās Eiropas vērtībām?! Kā demokrātijas standartiem atbilst Krievijas regulārā iejaukšanās kaimiņvalstu iekšējās lietās?
Politiskais dziesmu konkursa turpinājums sekoja arī pēc apbalvošanas ceremonijas tiešraides Krievijas Centrālajā televīzijā – ORT –, kur kaimiņvalstī pazīstami un autoritatīvi cilvēki aicināja skatītājus atcerēties ne vien Krievijas dziedātāju panākumus (3. vieta), bet arī rūpīgi fiksēt, kuras valstis un kā balsoja par Krieviju, jo tam esot liela politiska nozīme. Kā pirmā tika pieminēta Igaunija, kur Eirovīzijas konkursa skatītāji iedeva Krievijai daudz punktu. Šo faktu pavadīja “ekspertu” komentārs “naša vzjala” (krievu val. – mūsējie uzvarēja), skaidrojot, ka tādējādi gūts apliecinājums Krievijas uzvarai konfliktā par Tallinas “Aļošas” pārvietošanu.
Savukārt vislielāko kritikas devu izpelnījās ukraiņi (2. vieta), kas savā dziesmā uzdrīkstējušies iekļaut vārdus “Goodbye Russia” (tulkojumā no angļu valodas – uz redzēšanos, Krievija). Sapulcējušies muzikālie “eksperti” akcentēja Ukrainā augošās nacionālisma tendences, nedraudzīguma palielinājumu pret Krieviju un tamlīdzīgi. Lielākā daļa klātesošo solīja darīt visu, lai Vera Serdjučka (skatuves vārds) vairs neuzstātos Krievijā un nebūtu populāra, jo “ar šo dziesmu iespļāvusi sejā visai Krievijas nācijai”. Pret to studijā iebilda tikai viena sieviete, kas norādīja, ka Ukraina jau cik gadus ir neatkarīga valsts un šāda dziesma ir normāla mākslinieciska izpausme.
Nereti tieši Krieviju vēlamies saistīt ar negatīvo piemēru, bet šajā gadījumā LTV1 komentāri daudz neatšķīrās no kaimiņvalsts kolēģu teiktā. Ja vēlamies nepolitisku, visu Eiropu vienojošu pasākumu, kāpēc paši ienesam muzikālajā konkursā politiku un beigās vēl brīnāmies, kādēļ Eirovīzijas ietvaros pastāv tā saucamā “Balkānu mafija”, bijušās Padomju Savienības mafija un tamlīdzīgi?
Ivars Jakovels, Eirovīzijas skatītājs
