Kā informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektorā, šogad sāks Vācijas – Latvijas siltumapgādes sistēmas modernizēšanas projekta realizāciju Jelgavā.
Kā informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektorā, šogad sāks Vācijas – Latvijas siltumapgādes sistēmas modernizēšanas projekta realizāciju Jelgavā. “Ziņas” jau rakstīja, ka atbalsta līgums par pilotprojekta īstenošanu starp SIA “Jelgavas koģenerācija” un Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāli noslēgts 2005. gada rudenī. 2004. gada pavasarī parakstīts līgums starp Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju un Latvijas Vides ministriju par kopīgu vides aizsardzības pilotprojektu īstenošanu.
Vienošanās par projekta sākšanu panākta darba grupas sanāksmē, kurā piedalījās Vācijas Attīstības bankas, Berlīnes Enerģijas aģentūras un Mājokļu apsaimniekošanas asociācijas Austrumeiropā pārstāvji no Vācijas, Jelgavas pašvaldības, SIA “Jelgavas koģenerācija” un SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) pārstāvji.
Divas koģenerācijas stacijas
Projekts paredz vairākus pasākumus, kas saistīti ar siltumtīklu renovāciju un enerģijas ražotņu būvniecību. Vācijas Attīstības bankas atbalstāmo pasākumu summa Jelgavai ir 6 100 000 eiro (4 321 850 latu).
Darbu laikā iecerēts uzcelt jaunu gāzes katlumāju ar siltuma jaudu apmēram 25 megavati un koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu apmēram divi megavati Aviācijas ielā, izbūvēt maģistrālo siltumtīklu savienojumu pa Helmaņa ielu un Brīvības bulvāri no jaunās katlumājas līdz Kronvalda ielai. Plānots arī atjaunot 350 metru siltumtīklu Helmaņa un Pumpura ielas posmā un atslēgt veco maģistrālo virszemes siltumtīklu ap 2,5 kilometru garumā, kas līdz šim kalpojis siltuma nodrošināšanai no Jelgavas Cukurfabrikas.
Energoefektivitātes paaugstināšanai un ražošanas izmaksu samazināšanai projekta laikā centralizētās siltumapgādes kreisā krasta sistēmā pie pašreizējās katlumājas Ganību ielā 71 paredzēts uzcelt koģenerācijas staciju ar elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem.
Pašlaik projekta dokumentācija siltumtīklu izbūvei un renovācijai esot saskaņota. Iegūti arī nepieciešamie atbildīgo institūciju saskaņojumi. Sanāksmē precizēts un kordinēts darbu izpildes grafiks, kā arī ar iepirkuma procedūrām, līgumu slēgšanu ar būvuzņēmējiem un norēķinu kārtību saistītie jautājumi. Iecerētais jāpaveic šajā un nākamajā gadā.
Siltuma taupības pasākumi
Otrs projekta mērķis saistīts ar siltumenerģijas ekonomiju dzīvojamajās mājās, kas ilgtermiņā ļaus ietaupīt patērētāju līdzekļus un saudzēt vidi no nelabvēlīgas iedarbības. Atbalsta līgums paredz 600 dzīvokļu lielpaneļu dzīvojamos namos aprīkot ar individuālajiem siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kā arī realizēt siltuma taupīšanas pasākumus vienā centrālapkures tīklam pieslēgtā daudzstāvu ēkā, kurā ir vismaz 50 dzīvokļu.
Namam, kura iedzīvotāji iesaistīsies projektā, nomainīs logus, nosiltinās ārsienas un jumtu, pēdējā stāva griestu un pagraba pārsegumu, modernizēs siltummezglu, katrā dzīvoklī uzlabos sildķermeņus u.c.
Līdz šim Latvijā līdzīgs pilotprojekts īstenots daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Ozolciema ielā. Pēc tam siltumenerģijas patēriņš tajā samazinājies par 55 procentiem, dzīvokļu lietotājiem piedāvāta moderna siltumapgādes sistēma. Ēka ieguvusi jaunu siltinātu fasādi.
Veidos konsultāciju centru
Trešais atbalsta līguma nosacījums ir izveidot Jelgavas pašvaldībā Enerģijas taupīšanas konsultāciju centru. Tā galvenie mērķi ir sniegt iedzīvotājiem konsultācijas enerģijas taupīšanas jautājumos, konsultēt par pāreju uz siltumenerģijas uzskaites un norēķinu sistēmu saskaņā ar individuālo patēriņu katrā dzīvoklī, sniegt atbalstu ēku un dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem enerģijas pasākumu īstenošanā, atbalstīt izraudzītos dzīvokļus individuālo siltumenerģijas patēriņa mēraparātu ierīkošanai un izraudzīties lielpaneļu ēku enerģētiskajai rehabilitācijai.
Paredzēts, ka centrs varētu konsultēt jautājumos, kas saistīti ar vispārējo likumdošanu un pieredzi enerģijas efektivitātes pasākumu ieviešanā Latvijā un citās valstīs, izmantot Vācijas pieredzi saistībā ar enerģētisko rehabilitāciju un individuālā siltumenerģijas patēriņa norēķinu sistēmu, kā arī izplatīt informāciju, rīkot pieredzes apmaiņas un mācību seminārus, organizēt kursus un ekskursijas.
Skopa informācija
Topošā Enerģijas taupīšanas konsultāciju centra vadītājs un NĪP vadītāja vietnieks Uldis Lazdiņš atbildēs uz “Ziņu” jautājumiem bija atturīgs. Konsultāciju centra koncepcija ir tapšanas stadijā. Par projekta finansējuma sadali viņš pastāstīja vienīgi, ka Vācijas puse no projekta izmaksām segs 40 procentu. Vairāk par kreditēšanas nosacījumiem un finansēm (cik liela daļa paredzēta siltumapgādes renovācijai, cik – siltuma taupības pasākumiem) viņš iesaka jautāt “Jelgavas koģenerācijas” valdes priekšsēdētājai Ainai Bataragai. Aprīļa vidū, sazinoties ar firmas preses sekretāri Guntru Matīsu, lai vienotos par tikšanos ar uzņēmuma vadību, viņa pauda, ka atbildīgie darbinieki ir ļoti aizņemti un nevar atlicināt laiku. 17. aprīlī “Jelgavas koģenerācijai” jautājumus nosūtījām elektroniski. Pēc nedēļas preses sekretāre pauda, ka sagatavotās atbildes atlicis tikai saskaņot. Taču šis process ieilga vairākas nedēļas.
“Ziņas” jau pēc līguma parakstīšanas 2005. gada rudenī bažījās, ka patērētājiem, kas būs galvenie ieguldījumu atmaksātāji, pirms jauna miljonu projekta īstenošanas par to ir pārāk maz informācijas. Pašvaldība tolaik plašākus skaidrojumus nesniedza, norādot, ka tā neuzņemas komentēt divu patstāvīgu organizāciju savstarpēju vienošanos. Savukārt “Jelgavas koģenerācija” pauda, ka tā Domē apstiprināšanai sniegs pilsētas siltumapgādes attīstības stratēģiju un tālāka ieceres virzība iespējama tikai, ja pašvaldība to atbalstīs. Jautājumi par projekta finansēšanu, nepieciešamo nodrošinājumu un ķīlām tikšot risināti vien tad, ja būs pozitīva gan Domes, gan pārējo projektā iesaistīto pušu attieksme. “Koģenerācija” solīja, ka tālāka tā virzība nozīmē arī sabiedrības plašāku informēšanu.
Daudz nezināmo
Diemžēl siltumenerģijas lietotājiem informācija par projekta izvērtējumu, ieguvumiem, izmaksām un finansēšanas ceļiem tā arī nav sniegta. Pensionārs kādreizējais LLU mācībspēks Leons Vizbulis un citi ekonomiski domājoši iedzīvotāji atzīst, ka pilsētas siltumapgādes atjaunošanā būtiskas kļūdas pieļautas iepriekšējā Pasaules Bankas finansētā projekta laikā. Tā realizāciju Dome nodeva siltumtīklu uzņēmumam, kurš nespēja nodrošināt kvalitatīvu īstenošanu. Uzņēmuma parāds palielinājās līdz 18 miljoniem latu un izraisīja maksātnespēju. Galvenais, nomainītās siltumapgādes caurules ir neatbilstoša diametra, tās aizpildītas par apmēram 20 procentiem. Šādos apstākļos turpmākie uzlabojumi nedos efektu. “Pustukšajās trubās vienalga ko var laist iekšā, labuma nebūs.”
Patērētājiem svarīgi zināt jaunā projekta ekonomisko, stipro un vājo pušu analīzi, kā arī finansējuma kārtību, kas ir ieķīlāts, lai garantētu kredīta atdošanu. Jelgavniekiem pagaidām reāls izvērtējums nav bijis pieejams. Saimnieciski domājošus cilvēkus joprojām neapmierina apkures uzņēmuma nodošana nomā privātfirmai. “Rīgā siltumtīklus nebija ar mieru atdot privātīpašnieku rokās, jo saprata, ka ar stratēģiskiem objektiem, sevišķi, ja tiem nav konkurences, tā nevar darīt. Citādi privātīpašnieki darīs, kā gribēs,” spriež L.Vizbulis, norādot uz “Jelgavas koģenerācijas” rīcību. Proti, pie mums apkures tarifā jau tā iekļautas visas iespējamās izmaksu pozīcijas, taču pakalpojumu sniedzējs vēl iekasē līdzekļus par siltummezglu uzturēšanu un konta apkalpošanu. Gadā tas nodrošina papildu ieņēmumus apmēram 300 000 latu apmērā.
LLU pārstāvji min augstskolas apkures sistēmu, kur siltumenerģija izmaksā reizes divas lētāk nekā pilsētā. LLU direktors un Domes deputāts Andrejs Garančs uzsver, ka pilsētā otrreiz vairs nevajadzētu pieļaut agrākās kļūdas. Proti, realizēt projektu bez nopietnas izpētes un analīzes par patēriņa izmaiņām un izmantojot neatbilstošas sistēmas.
Viņš atzīst, ka piedalījies ne visās sēdēs, tomēr viņam nav sīkas informācijas par iecerēto projektu, kas sākotnēji virzīts straujiem tempiem, bet vēlāk nezināmu iemeslu dēļ noklusis. Savulaik Domē dzirdēto par projekta īstenošanu A.Garančs raksturo kā vispārīgu koncepciju bez konkrētām detaļām un analīzes.
Trūkst konkrētības
Līdztekus jau minētajiem patērētājiem svarīgiem apstākļiem “Koģenerācijai” jautājām, kas parakstījis līgumu par Vācijas finansējuma piešķiršanu; kas ieķīlāts, lai saņemtu kredītu; cik lieli ir kredītprocenti un citi aizdevuma nosacījumi, kāds finansējuma sadalījums, darbu realizācijas grafiks. Norādījām uz iepriekšējā projekta kļūdām un jautājām par šīs ieceres uzraudzību. Vaicājām, vai siltumapgādes tarifa palielinājums no maija par 16,6 procentiem liecina par “Koģenerācijas” gatavošanos projekta realizācijai.
Atbildēs trūkst konkrētības. Līgumu par projekta realizāciju parakstījusi Vācijas Attīstības banka un SIA “Jelgavas koģenerācija”, bet Vācijas finansējums šejienes uzņēmumam nodrošināšot līdzfinansējumu. Par procentiem pausts, ka katrai projekta sadaļai Vācijas banka noteiks procentu likmi, kas būs mazāka salīdzinājumā ar Latvijas komercbanku piedāvātajām. Kredīts tiks atmaksāts desmit gados. Kā sadarbības partneri, ar kura starpniecību piešķirt līdzekļus, Vācijas Attīstības banka izvēlējusies SEB Latvijas Unibanku.
Finansējuma saņemšanai “Jelgavas koģenerācija” ieķīlājusi savus aktīvus, kā arī ieķīlāšot minētos izbūvējamos objektus. Uz jautājumu, vai aktīvos neietilpst Domes uzņēmumam iznomātie siltumtīklu uzņēmuma aktīvi, preses sekretāre G.Matisa atbildēja noliedzoši. Uz jautājumu par finansējuma sadali galvenajām projekta komponentēm un darbu grafiku uzskaitīts visa veicamā apjoms. Vien norādīts, ka siltumtrašu būvniecību Pārlielupē sākšot šajā vasarā. Uzraudzību veikšot vācu bankas pārstāvji un to pilnvarotās personas, kā arī “Berlīnes enerģijas” siltumapgādes speciālisti. Par projekta analīzi un patērētāju informēšanu pausts, ka veicamie pasākumi iekļauti Jelgavas Domes saskaņotajā pilsētas siltumapgādes sistēmas attīstības stratēģijā posmā līdz gadam. Tā izskatīta Domes sēdē, kā arī Tautsaimniecības, Vides un Finanšu komitejās.
