«Es neceru uz sauli, ceru uz mākoņiem; kad tie izklīdīs, notiks brīnums…» ar tādu moto dzīvo šīsdienas gaviļniece Inese Smiltniece.
“Es neceru uz sauli, ceru uz mākoņiem; kad tie izklīdīs, notiks brīnums…” ar tādu moto dzīvo šīsdienas gaviļniece Inese Smiltniece.
Trīsdesmit gadu vecajai līvbērzniecei Inesei vārdu, pateicoties kādai jautrai dziesmai, devis tētis. “Esmu lasījusi, ka Ineses ir praktiskas, mazliet sapņainas, viltīgas un labi jūtas sabiedrībā. Tā arī ir! Šo to protu izdarīt pašas rokām, esmu mērķtiecīga, manāmi sapņaina un ļoti viltīga,” smaidot stāsta skaistā vārda īpašniece. Ja viņa kaut ko ļoti vēlas, tad ar spītību to arī panāk.
Draugi un kolēģi Inesi raksturo kā labsirdīgu, mīļu, izpalīdzīgu un apņēmīgu. Gaviļniece tam lielā mērā piekrīt, viņu nekad nepamet apziņa, ka vēlas sasniegt dzīves virsotnes.
Bērnībā līvbērzniece sapņojusi kļūt par krievu valodas skolotāju, taču, laikam ritot, iegrozījies tā, ka sākusi strādāt tirdzniecībā. Taču nu jau vairāk nekā gadu viņa strādā Hansabankā par klientu apkalpošanas speciālisti. “Es nedaru darbu, es radu vērtību un gandarījumu, lai cilvēki vienmēr aiziet ieguvuši,” teic bankas darbiniece, piebilstot, ka viņai patīk darbs ar cilvēkiem. Papildus tam Inese neklātienē studē ekonomiku Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Gaviļniece neslēpj, ka labprāt aizbrauktu apskatīt svešas zemes – ir sapnis kādreiz nokļūt Ēģiptē. Taču mājas paliekot mājas. “Esmu mājas cilvēks,” atklāj Inese, trīspadsmitgadīgās Santas mamma. “Laiks rit, un meita aug, brīvo brīžu maz, darbs noslogo, tāpēc brīvajā laikā cenšos vairāk pabūt kopā,” viņa stāsta.
Kad māc nogurums, mieru Inese rod pie jūras, jo ūdens plašumi, saule un silts laiks sniedz enerģiju un palīdz aizmirst ikdienas rūpes.
Vārda svētki parasti tiek atzīmēti kolēģu, draugu un ģimenes lokā. Tas notiek neplānojot – uz vārdadienu taču parasti nevienu neaicina!
Vēlējumu savām vārdamāsām un pārējiem šodienas svinētājiem Inese sāk ar kādu teicienu: “Nemēdz uzreiz būt laimīgas dzīves, bet mēdz būt laimīgas dienas.
