Mūsdienu plašajā interešu izglītības piedāvājumā stabilu vietu notur tautiskās dejas.
Mūsdienu plašajā interešu izglītības piedāvājumā stabilu vietu notur tautiskās dejas. Palēcieni, galops, polka, meitu glīti sapītie mati un puišu staltā stāja vēl aizvien spēj aizraut krietnu pulku rajona un pilsētas skolas bērnu.
Tautisko deju kolektīvi skolās ir tradīcija, kas, lolojot savu nacionālo identitāti, kopta gadiem. Lai arī tautiskie soļi vairāk saista mazākos bērnus un ne vienmēr sanāk pāris, Jelgavas rajonā dejo 17 skolās un divās pirmsskolas izglītības iestādēs, bet pilsētā danci ved Jelgavas Valsts un Spīdolas ģimnāzijā, 3. un 4. pamatskolā, 5. vidusskolā, kā arī pašvaldības aģentūras “Kultūra” kolektīvos “Vēja zirdziņš” un “Ieviņa” un bērnu un jauniešu centra “Jundēnā”.
Tautisko deju “saimniecībai” ir savas saimnieces – rajona deju kolektīvu virsvadītāja Ludmila Muskare, kura deju soli māca arī Līvbērzes vidusskolā, un viņas skolniece “Vēja zirdziņa”, Glūdas pamatskolas un pilsētas kolektīvu virsvadītāja Alda Skrastiņa. Pateicoties šai sadarbībai, jau otro gadu pilsētas un rajona jaunā paaudze tautas deju festivālā Ogrē “Latvju bērni danci veda” piedalās kopā.
Gada spilgtākie notikumi
Parasti mēģinājumu, kuros nākas pārvarēt nogurumu un pārbaudīt izturību, saldie augļi tiek plūkti koncertos, kas jaunajiem dejotājiem rada gandarījumu un dažkārt ieinteresē darboties arī kādu malā stāvētāju, stāsta Svētes pamatskolas deju kolektīva vadītāja Guna Stankēviča.
Pavasarī jau par tradīciju kļuvušas rajona skolu deju kolektīvu skates, kas risinās divas dienas. Pilsētas bērni savukārt dejotprasmi rāda koncertā “Mūsu mājās dejo tā”, kurā netiek prasīts obligātais repertuārs. “Pilsētas deju kolektīvu vadītāji ir vairāk patstāvīgi, un visiem ir speciālā izglītība. Rajonā – “cepuri nost!” – daži deju pedagogi beiguši tikai kursus, tāpēc vajadzīga lielāka kontrole,” atzīst A.Skastiņa.
Izvērtējot horeogrāfiskā teksta precizitāti, dejas māksliniecisko izpildījumu un rakstura atklāsmi, muzikalitāti, tērpu valkāšanas un skatuves kultūru, pirmās pakāpes diplomus no skates šogad mājās pārveda Glūdas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Taurenītis” un “Zīlīte” no Ozolniekiem, Vircavas, Elejas, Līvbērzes un Kalnciema vidusskolas, Lielplatones, Aizupes, Teteles, Šķibes, Platones, Zaļenieku un Glūdas pamatskolas kolektīvi. “Līmenis aug. Vairāk tiek domāts par bērnu tērpšanu, par ko jāsaka paldies pagastiem, kas ir ļoti pretimnākoši,” teic L.Muskare.
Nu dejotāji gatavojas Bērnu svētkiem, kas jūnija sākumā risināsies Elejā, bet kopā ar pilsētniekiem maija beigās vēl jāsadanco Ogres festivālā.
Nav viegli atrast dejas
Katram kolektīvam vienmēr bijis svarīgs repertuārs. Svētkiem kopīgo mūsu bērnu kolektīviem sastāda abas virsvadītājas. “Dejas atrast nav viegli, jāskatās, lai tās būtu izdejojamas. Īpaši sarežģīti ir ar muzikālo materiālu. Repertuāru gūstam jaunrades deju konkursos, kuri risinās katru gadu un kuros piedalījušies arī mūsu pilsētas un rajona kolektīvi, pārlūkojam dziesmu un deju svētku “zelta fondu”,” stāsta A.Skrastiņa.
