Viļņa, 21.maijs, LETA–REUTERS. Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils uzskata, ka 1200 kilometrus garais Baltijas jūras gāzes vads izmaksās pārāk dārgi, nemaz nerunājot par risku, ka būvdarbu gaitā var tikt aizskarts jūras dibenā nogremdētais Otrā pasaules kara ķīmiskais bruņojums.
Kā viņš sacījis ziņu aģentūrai “Reuters”, Lietuva lūgusi veikt neatkarīgu šā projekta ekoloģisko ekspertīzi, taču nekādu atbildi joprojām nav saņēmusi.Runājot Londonā notiekošajā konferencē “Eiropas enerģētikas izaicinājums: garantēt piegādes”, Ķirķils arī uzsvēris, ka Krievijai ārkārtīgi trūkst atklātuma enerģētikas jomā.
Kā atgādinājis Lietuvas valdības vadītājs, kopš pagājušajā vasarā notikušās avārijas naftas vadā “Družba”, kuras dēļ Lietuva spiesta importēt dārgāku jēlnaftu pa jūru, ne tikai nav atrisināts jautājums par naftas piegādi, bet Krievija pat joprojām nav sniegusi Lietuvai nekādu oficiālu informāciju par šo incidentu, par paredzētajiem remontdarbiem un iespējamajām piegāžu atjaunošanas izredzēm.
“Gan Lietuva, gan Eiropas Savienība (ES) piedāvājusi Krievijai palīdzību problēmas tehnisko risinājumu meklēšanā, taču šī palīdzība diemžēl nav pieņemta. Atklātības trūkums šajā jomā diemžēl mazina savstarpējo uzticēšanos un negatīvi ietekmē Krievijas kā drošas energoresursu piegādātājas vārdu,” sacījis Kirķils.
Pēc Lietuvas premjera teiktā, enerģētika mūsdienu pasaulē aizvien biežāk tiek saistīta nevis ar ekonomikas, bet gan ar politikas jomu.
Enerģētika aizvien vairāk saaužas ar drošības, ekoloģijas, klimata un infrastruktūras jautājumiem un kļūst par starptautiskās diplomātijas daļu, taču enerģētikas nozares politizēšana nebūt nevairo ģeopolitisko stabilitāti, uzsvēris Ķirķils.
“Ir ļoti grūti kaut ko prognozēt – nav nekādu noteikumu,” viņš sacījis, norādot, ka Lietuva gribētu ar Krieviju veidot auglīgas partnerattiecības enerģētikā, taču “Krievijas enerģētikas sektora monopolizācija raisa bažas”.
Pirms vairāk nekā mēneša Krievijas Valsts domes deputāti, viesojoties Lietuvā, nenoliedza, ka jautājums par naftas vadu ticis politizēts, tomēr solīja gādāt par vecā naftas vada atjaunošanu, lai Lietuva varētu pa to saņemt naftu.
Runājot par Baltijas jūras gāzes vada būvi, Ķirķils aģentūrai atgādinājis, ka jūra ir ārkārtīgi piesārņota ar Otrā pasaules kara ķīmisko bruņojumu.
Projekta īstenotājs, konsorcijs “Nord Stream” gan apgalvo, ka gāzes vada trase projektēta tā, lai apietu bīstamās vietas, un ka vides ekspertīzes tiek veiktas.
To, ka Baltijas jūras gāzesvada projekts var neizrādīties ekonomiski dzīvotspējīgs, atzīst arī neatkarīgi eksperti.
“Gāzesvads, kas būvēts jūras dibenā, izmaksā trīsreiz dārgāk par gāzesvadu uz sauszemes, tāpēc “Nord Stream” gāze būs dārgāka salīdzinājumā ar gāzi no esošajiem cauruļvadiem,” sacījis Londonas universitātes pārstāvis Akans Rilejs.
Pagaidām tiek lēsts, ka projekts izmaksās 6,6 miljardus dolāru, tomēr daži analītiķi domā, ka izmaksas var celties.
Rilejs arī piebildis, ka nav zināms, vai Krievija spēs piegādāt gāzi solītajā apjomā.
“Nord Stream” solījis, ka gāzesvada kopējā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā – pa pirmo cauruļvadu, ko paredzēts pabeigt 2010.gadā, tiks piegāāti 27,5 miljardi kubikmetru gāzes gadā, un pa otro, kas jāpabeidz 2012.gadā, – tikpat.
“Kad es par to jautāju krieviem, viņi varēja atbildēt vienīgi par to, no kurienes nāks pirmie 27,5 miljardi kubikmetru,” sacījis Rilejs.
Kā izteicies Ķirķils, viņaprāt ES un Krievija saglabās “konstruktīvas attiecības”. Tomēr viņš uzsvēris, ka Eiropas valstīm ir svarīgi solidarizēties sarunās ar Krieviju par energonesēju piegādēm.
Netieši norādot uz Vācijas lēmumu sadarboties ar Krieviju gāzesvada projektā, viņš sacījis: “Dažas valstis uzskata, ka būs stiprākas, ja sadarbosies ar Krieviju divpusējā līmenī, bet mēs esam citādās domās.”
