Vašingtona, 22.maijs, LETA–AFP. Demokrātu līderi ASV Senātā, piekāpjoties pieaugošajam politiskajam spiedienam, piekrituši līdz nākamajam mēnesim atlikt balsojumu par pretrunīgi vērtēto imigrācijas politikas reformu.Vašingtona, 22.maijs, LETA–AFP. Demokrātu līderi ASV Senātā, piekāpjoties pieaugošajam politiskajam spiedienam, piekrituši līdz nākamajam mēnesim atlikt balsojumu par pretrunīgi vērtēto imigrācijas politikas reformu.
Kamēr pretestība pret sagatavoto likumprojektu, kas pavērtu ceļu nelegālajiem imigrantiem uz ASV pilsonības iegūšanu, pieaug, Senāts ar 69 balsīm, pret balsojot 23 likumdevējiem, atbalstīja debašu uzsākšanu par plašo reformu paketi.Tomēr Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds norādījis, ka likumprojekts ir pārāk komplicēts, lai to nodotu balsošanai jau šīs nedēļas laikā. Tā vietā viņš izteica cerību, ka to varētu sākt izskatīt jūnija sākumā pēc neilgajām Kongresa brīvdienām.
Likumprojekts par kuru pagājušajā nedēļā tika panākta vienošanās starp abu partiju senatoriem un Balto namu, paredz piešķirt likumīgu statusu nelegālajiem imigrantiem, kuru skaits tiek lēsts līdz pat 12 miljoniem, kā arī radīt pagaidu darba programmu, kuras ietvaros viesstrādniekiem pēc zināma laika būs jāatgriežas savā izcelsmes zemē. Tomēr pirms pagaidu darba programmas īstenošanas jānodrošina stingra robežkontrole un imigrācijas noteikumu ievērošana iekšzemē.
Jaunais likumprojekts paredz ierobežot ieceļošanu ģimenes apvienošanas nolūkos tikai ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, bet tā vietā ieviesīs uz prasmēm balstītu imigrācijas sistēmu, kurā tiks ņemta vērā ieceļotāja izglītība, angļu valodas zināšanas, profesija un ģimenes stāvoklis.
Tomēr apliecinot reformu politiski delikāto raksturu, vairāki senatori, kas gatavojas iesaistīties cīņā par prezidenta amatu, tai skaitā demokrātu pārstāvji Hilarija Klintone, Baraks Obama, Kriss Dods un Džozefs Baidens, kā arī republikānis Džons Makeins, Senāta balsojumā nepiedalījās.
Likumprojekts autori cer panāk reformu īstenošanu, pirms politisko dzīvi atkal pārņems partijiskās cīņas pirms 20008.gadā gaidāmajām nākamā Baltā nama saimnieka vēlēšanām.
Tajā pašā laikā konservatīvie apgalvo, ka sagatavotais likumprojekts faktiski paredz vispārēju nelegālo imigrantu “amnestiju”, atalgojot tos, kas pārkāpuši ASV likumus. Viņi arī uzskata, ka tā piedāvātā robežkontroles pastiprināšana nav pietiekama.
Savukārt daži demokrāti pauž neapmierinātību ar imigrantu ģimeņu apvienošanās iespēju ierobežošanu un izsaka bažas, ka pagaidu darba programma veicinās jaunas zemākās šķiras veidošanos.
Tomēr demokrātu senators Edvards Kenedijs, kas bija viens no vadošajiem pagājušās nedēļas sarunu vedējiem, uzsvēris, ka likumprojekts iezīmē pagrieziena punktu ASV vēsturē.
“Mūsu imigrācijas sistēma ir uz sēkļa un tā steidzami jāmaina no augšas līdz apakšai,” uzskata Kenedijs. “Ja mēs kādreiz aizvērsim durvis jauniem amerikāņiem, mūsu līderpozīcijas pasaulē drīzumā tiks zaudētas.”
Tikmēr atsevišķi republikāņi iestājas pret pārlieku steigu.
“Kāpēc mēs atrodamies šādā steigā ar lēmuma pieņemšanu?” vaicā Deivids Viters. “Domāju, ka ir ļoti vienkārša politiska atbilde, un tā ir – ja Amerikas tauta pilnībā izpratīs, kas ir šajā likumprojektā, sagaidāmi pret to vērsti masveidīgi, skaļi protesti.”
Arī senators Džefs Sešons, cits republikāņu pārstāvis, norāda uz steigu, ar kādu likumprojekts tiek bīdīts caur Senātu.
Bijušais Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs pirmdien paziņojumā saviem atbalstītājiem uzbruka likumprojektam, norādot, ka ziņas par panākto vienošanos viņiem vajadzētu uztvert tāpat kā “Titānika” pasažieriem vārdu “aisbergs”.
Tajā pašā laikā prezidents Džordžs Bušs, kura popularitāte Irākas kara dēļ pastāvīgi krītas, cer, ka likumprojekts nodrošinās viņam ilgstošas politiskas priekšrocības un attaisnos viņa pēdējā prezidentūras termiņa otro pusi, kurā līdz šim bijis maz iekšpolitisku panākumu.
Imigrācija ir kompleksa un delikāta problēma, kas sašķēlusi abas partijas, radot milzīgas grūtības pieņemt jebkādus likumus par reformu īstenošanu šajā jomā.
Vēl tikai 1.maijā ASV pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošiem Latīņamerikas izcelsmes ieceļotāju un citu imigrantu, pieprasot amnestēt nelegāļus.
Buša otrā prezidentūras termiņa pirmās puses laikā, kad Kongresu kontrolēja republikāņi, viņam izdevās gūt atbalstu iecerētajai imigrācijas politikas reformai Senātā, taču to bloķēja Pārstāvju palāta, kas sāka jau gatavoties pagājušā gada novembra vēlēšanām.
Arī šoreiz, pat ja Senāts likumprojektu apstiprinās, pirms tas nonāks uz Buša galda parakstīšanai, priekšā stāv smaga cīņa ar Pārstāvju palātu.
Abu partiju kompromisa variants paredz, ka nelegālajiem imigrantiem, kas valstī ieradušies pirms 2007.gada 1.janvāra, tiks dotas cerības nākotnē iegūt ASV pilsonību, paejot pārbaudes laikam. Viņiem būs jānomaksā arī 5000 dolāru (aptuveni 2500 latu) liels naudassods.
Sākotnēji viņi varēs saņemt “Z’ kategorijas neimigrācijas vīzu, kura vēlāk ļauj pretendēt uz tā sauktās zaļās kartes saņemšanu.
Saskaņotais likumprojekts paredz, ka viesstrādnieki no Meksikas un citām valstīm, pamatojoties uz pagaidu darba programmu, ASV varēs uzturēties divus gadus un pirms tālākas palikšanas viņiem būs jāatgriežas savā izcelsmes valstī. Saskaņā ar šo programmu gadā paredzēts izsniegt aptuveni 400 000 vīzu.
Pagaidu viesstrādnieks ASV varēs uzturēties trīs divu gadu termiņus, taču šī uzturēšanās Savienotajās Valstīs dos viņiem papildus punktus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Vienlaikus likumprojekts paredz finansējumu, lai uz robežas ar Meksiku 321 kilometra garumā izvietotu barjeras, bet 595 kilometrus nosegtu ar žogu. Uz robežas paredzēts uzbūvēt arī 70 torņus, kas būs apgādāti ar radariem un videonovērošanas kamerām.
