«Erasmus» ir pasaulē lielākā augstskolu apmaiņas programma, kuru Eiropā iecienījuši ļoti daudz studentu un pasniedzēju. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē «iemainījies» arī turks Birkans Karsli.
“Erasmus” ir pasaulē lielākā augstskolu apmaiņas programma, kuru Eiropā iecienījuši ļoti daudz studentu un pasniedzēju. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātē (VMF) “iemainījies” arī turks Birkans Karsli.
Birkanu Jelgavā sastopam pēdējā brīdī. Nu jau viņš atgriezies dzimtajā Ankarā un mērojis ceļu uz 70 kilometru attālo Kirikales universitāti, lai studiju biedriem pastāstītu, kā viņam pie mums trīs mēnešus gājis. “Ziņām” par piedzīvoto viņš izsakās kodolīgi: “Esmu ļoti apmierināts!”
Kopīgais un atšķirīgais
Doma braukt uz Latviju Birkanam radās pēc tam, kad viņa universitātē praktizējās divi apmaiņas studenti no mūsu universitātes “vetiem”. “Iedraudzējos ar latviešiem, viņi mani mudināja braukt apskatīties. Specializējos lielo dzīvnieku medicīnā, jo mūsu apkārtnē ir prāva liellopu un aitu populācija. Padomāju, varbūt varu pamēģināt mazo dzīvnieku ārstēšanu,” viņš stāsta. Būdams aktīvs jauns cilvēks, viens no labākajiem savā fakultātē un visā ieinteresēts studentu prezidents, nokārtojot pārbaudījumus angļu valodā, lai šeit varētu sazināties, B.Karsli pieņēma izaicinājumu un ir par to gandarīts.
“Klīniku sistēma atšķiras. Jelgavā tā darbojas vairāk kā privātā. Mums katru priekšmetu pasniedz cits pasniedzējs – savs ķirurģiju, iekšķīgās slimības un dzemdniecību. Šeit veterinārārsts dara visu. Aprīkojums galvenokārt ir tāds pats. Tehnika atšķiras. Prakses laikā esmu redzējis daudzas operācijas, kuras veic citādi nekā Turcijā. Mācījos pats, bet vienu paņēmienu ierādīju arī latviešiem.
Pateicoties šejienes draugiem, esmu daudz braucis apkārt. Man bijusi iespēja redzēt saimniecības. Turcijā tās darbojas līdzīgi, taču to ir krietni vairāk nekā Latvijā. Te piens un gaļa jāieved no citām valstīm,” vērtē turku students.
Birkans arī stāsta, ka viņa zemē nav tik viegli tikt pie veterinārārsta statusa. Pirmais studiju līmenis ilgst piecus gadus. Ja vēlas iegūt ārsta kvalifikāciju, jāmācās vēl četri pieci gadi, jābūt asistentam un jāizstrādā kāds projekts, kas jāaizstāv nopietnas žūrijas priekšā, viņš atklāj, piebilstot, ka tuvākie nākotnes plāni saistās tieši ar šo izvēli.
Ārpus LLU sienām
Jelgavā B.Karsli dzīvoja dienesta viesnīcā kopā ar citiem studentiem, kas arī izrādījās piedzīvojums. “Kad atbraucu, jutos ļoti dīvaini, jo šejienes kopmītnes ļoti atšķiras no tām, kurās esmu pieradis uzturēties Turcijā. Mūsu ir daudz plašākas, ar dārzu, kafejnīcu un biljarda zāli studentiem. Te ieraudzīju plakanu celtni. Domāju, kur ēdīšu un atpūtīšos, bet beigās viss bija kārtībā, ieguvu labus draugus,” viņš stāsta.
Pārējā ārpusprakses dzīve Birkanam lielā mērā saistījās ar interesēm un vaļaspriekiem, kas kopti jau dzimtenē, piemēram, futbolu. Viņš aktīvi startēja arī VMF komandā. “Turcijā spēlējam kopā ar pasniedzējiem divas reizes nedēļā. Šejienes komandā pietrūkst puišu,” ar nožēlu secina turku students.
Birkanu ļoti saista politika. Viņš atklāj, Latvija šķiet simpātiska arī tāpēc, ka tā ir ES dalībvalsts. B.Karsli cer, ka arī Turcija ātrāk vai vēlāk pievienosies savienībai. “Tas pārsvarā ir politisks nekā ekonomisks jautājums, jo Turcijā ir vairāk tehnoloģiju, lielu pilsētu un labu ceļu. Daudziem mūsu zemē jāmaina domāšana, jo pārsvarā valda dziļš islams.”
Vēl Birkans ievērojis, ka Latvijā nauda ir liela problēma – daudzi par to vien domājot. Taču pie mums varot iegādāties trīs lētas lietas – alu, cigaretes un cūkgaļu, kuru ēst gan neesot veselīgi. “Mēs pārtikā to nelietojam, jo tas ir reliģisks jautājums,” smej turku students, uzslavējot Latvijas garšīgo maizi.
“Erasmus” ir iespēja
“Studentu dalība apmaiņas programmās ir diezgan populāra,” secina LLU VMF “Erasmus” koordinatore Margarita Terentjeva, stāstot, ka noslēgti līgumi ar tādām mācību iestādēm kā Hanoveres Veterinārmedicīnas augstskola Vācijā, Vīnes Veterinārmedicīnas universitāte Austrijā, Helsinku Universitāte Somijā un visbeidzot Kirikales augstskola Turcijā. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Igaunijas Veterinārmedicīnas un dzīvnieku zinātņu institūtu, bet pasniedzēji “mainās” ar Kauņas akadēmijas mācībspēkiem. Gadā praksē uz šīm valstīm aizbrauc vidēji septiņi studenti. “Tā kā mūsu fakultātē ir mazākais studējošo skaits, tas ir daudz,” teic M.Terentjeva, stāstot, ka uz apmaiņas programmu vietām veidojas konkurss. Vērā tiek ņemtas sekmes un valodu zināšanas. Dalībniekiem samaksāti visi uzturēšanās izdevumi, un viņi saņem stipendiju.
“Studentiem tā ir ļoti vērtīga pieredze. Atšķirībā no citiem mūsu jaunieši nesēž lekcijās, bet dodas praksē. Lielajām Rietumu augstskolām ir krietni augstāka kapacitāte, daudz ārstu, moderna aparatūra un labākas iespējas. Mēs tur redzam lietas, kas šeit varbūt būs tikai pēc gadiem,” vērtē VMF dekāns Dr. biol. Gunārs Pētersons, atzīstot, ka savukārt Turcijai Latvija šķiet interesanta, jo pie mums vairāk attīstīta mazo dzīvnieku medicīna. Tās nozīmīgums audzis visā Eiropā. Laukos iedzīvotāju skaits sarūk, bet pilsētnieki kļuvuši bagātāki, tur dārgākus dzīvniekus, stāsta dekāns, kā piemēru minot pētāmo objektu maiņu. “Agrāk studentiem rādījām govi, tagad – suni,” viņš teic.
VMF realitāte
LLU Veterinārmedicīnas fakultātē sešos kursos profesiju apgūst nedaudz vairāk kā 200 jauniešu. “Divus gadus bijušas problēmas ar nepietiekamo studentu skaitu, bet nu iestājoties veidojas konkurss – apmēram pusotrs cilvēks uz vietu. Profesijas popularitāte lēnām aug,” atzīst G.Pētersons, cerīgi raugoties nākotnē, kad Latvija sasniegs attīstītāku valstu līmeni, kur veterinārārsta darbs ir prestižs un novērtēts.
VMF var apgūt mazo un lielo dzīvnieku medicīnu, izvēlēties jaukto praksi vai specializēties pārtikas higiēnā. “Sabiedrības veselības loma pēdējos gados stipri palielinājusies. Lielā mērā tas saistīts ar dalību ES. Pārtikas un veterinārajā dienestā strādā veterinārie inspektori ar izglītību, kuru var iegūt tikai mūsu fakultātē,” stāsta dekāns.
Absolventiem paveras iespējas strādāt valsts un privātajās veterinārajās ambulancēs un klīnikās, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta sistēmā, Nacionālajā diagnostikas centrā, zāļu, biopreparātu un instrumentu izgatavošanas un izplatīšanas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas, pārstādes un uzglabāšanas uzņēmumos, dzīvnieku aizsardzības, labturības un aprūpes organizācijās, dzīvnieku ciltsdarba un mākslīgās apsēklošanas stacijās, kā arī zinātniskajās un mācību iestādēs.
G.Pētersons min, ka tuvākais izaicinājums fakultātei saistās ar Eiropas veterināro augstskolu akreditāciju. Tā ir savstarpēja novērtēšanas sistēma, kurā tiek gatavots ziņojums un eksperti no dažādām valstīm nedēļu vērtē fakultāti. “Mums jātiecas uz augstāku vērtējumu. Līdz šim atklājušies vairāki trūkumi, kas jānovērš. Tie saistās ar darba procesa organizēšanu, bet galvenokārt ar nepietiekamo finansējumu,” atzīst dekāns, uzsverot, ka tomēr pēdējos gados fakultāte piedzīvojusi attīstību, krietni uzlabojusies materiālā bāze un aprīkojums. “Esam ieguvuši laboratoriju, kuru nav kauns rādīt, jaunu rentgenaparātu. Pēc zādzības gan zināmi zudumi radušies, bet tas darbosies. Mums ir moderns ultrasonogrāfs, elektrokardiogrāfs, anestēzijas aparāti. Jaunu aparatūru ieguvusi arī molekulārās bioloģijas laboratorija.”
Vidējiem Eiropas standartiem neatbilst arī fakultātes pasniedzēju skaits, lai varētu pilnvērtīgi realizēt programmu, jo mūsu mācībspēki vienlaikus pasniedz trīs četrus priekšmetus, bet vēl jāvelta laiks zinātnei. “Uz pilnu slodzi pie mums strādā 30 pasniedzēju, vajadzētu kādus 80. Valsts finansē 200 studējošo vietu, bet Vācijā apmēram 1500, tāpēc viena studenta “pašizmaksa” samazinās. Šī ir mazo valstu problēma, taču mērķis ir nodrošināt pietiekamu kvalitāti visā Eiropā,” teic dekāns.
Lai arī daudz pasniedzēju ir krietni gados, fakultātes rindas papildina jauni mācībspēki. ” Agrāk bija grūtāk kādu pierunāt palikt universitātē. Jaunajiem pasniedzējiem vien dažkārt pietrūkst doktora grāda,” stāsta G.Pētersons.
Vilina beidzējus
Veterinārmedicīnas diploms pieprasīts ne tikai pašu mājās, bet arī ārvalstīs, tāpēc fakultātes absolventi bieži tiek aicināti strādāt tur. Īpaši piedāvājumiem bagāta ir Lielbritānija, jo mūsu studentiem ir pietiekamas angļu valodas zināšanas. “Ir studenti, kas aizbrauc pēc otrā trešā kursa un strādā lielfermās par veterinārāstu palīgiem. Īpašniekam izdevīgāk dzīvnieku ikdienas aprūpei nolīgt studentu, speciālistu pieaicinot apmēram reizi mēnesī, jo veterinārie pakalpojumi tur ir ļoti dārgi,” stāsta dekāns, ticot, “ja studentam galva uz pleciem, viņam nevajadzētu padoties un studijas pabeigt”.
Statistika liecina, ka diplomus saņem apmēram puse no tiem, kas iestājušies. Veterinārmedicīna ir arī valsts pieprasīta profesija. “Zemkopības ministrija paredz iespēju mūsu studentiem saņemt 70 latu stipendiju, ja noslēgts līgums ar potenciālo darba devēju. Šogad “Erasmus” programma tiks paplašināta, un praksē varēs arī doties uz privātajām klīnikām,” teic G.Pētersons.
***
Veterinārmedicīnas fakultāte
– Dibināta 1919. gadā un ir viena no vecākajām Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
– Kopš 1964. gada tā atrodas Jelgavā.
– VMF ir vienīgā vieta Latvijā, kur var iegūt augstāko veterinārmedicīnisko izglītību.
– Pilna laika programmas ilgums ir seši gadi ar iespēju turpināt studijas doktorantūrā.
– Kvalifikācija – veterinārārsts.
– Reflektantam jābūt vispārējai vidējai izglītībai un nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem latviešu valodā un svešvalodā.
– Studiju laikā tiek apgūta anatomija, fizioloģija, mikrobioloģija, dzīvnieku ēdināšana, lopkopība, ķirurģija, iekšķīgās slimības, infekciju slimības, dzemdniecība, pārtikas infekcijas, toksikoloģija, tirgzinības, menedžments, profesionālā ētika un citi priekšmeti.
– Studenti priekšmetus praktiski apgūst fakultātes lielo un mazo dzīvnieku klīnikā.
– Pārtikas higiēna ir maksas pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma. Pilna laika studiju ilgums ir divarpus gadu, nepilna laika – trīs gadi. Reflektantam jābūt vispārējai vidējai izglītībai un nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem latviešu valodā, svešvalodā un bioloģijā. Studiju laikā apgūst ar pārtikas produktu higiēnu saistītus priekšmetus un zināšanas pārtikas ražošanas kontroles jomā.
