Strasbūra, 23.maijs, LETA. Eiropas Parlamentā (EP) panākta vienošanās par kopējo rezolūciju, kas pauž politisko atbalstu Igaunijas valdībai centienos uzturēt kārtību, stabilitāti un likuma varu Igaunijas pilsoņiem, aģentūru LETA informēja EP deputāts Rihards Pīks (TP).
Rezolūcijā deputāti nosoda Krievijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās. Deputāti norāda, ka Krievijas draudi, uzbrukumi Igaunijas vēstniecībai Maskavā un datorpirātu koordinētā kampaņa pret Igaunijas informācijas sistēmām ir pārbaudījums, vai Eiropas Savienība (ES) ir pilnībā solidāra ar vienu no savām mazākajām dalībvalstīm.Komentējot EP politisko atbalstu Igaunijai, Pīks skaidro, ka ES ir svarīgi demonstrēt vienotību un sūtīt Krievijai nepārprotamus signālus, ka uzbrukums vienai ES valstij nozīmē uzbrukumu visai Eiropas valstu saimei. Krievija testē ES politisko solidaritāti.
Eiropas Komisijas (EK) ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere parlamenta debatēs uzsvēra, ka attiecības starp Krieviju un ES jāveido kā dialogs, nevis kā “megafona diplomātija”. Komisāre atzina, ka Igaunijas valdība rīkojusies atbilstoši starptautiskajām saistībām. EK pārliecināta, ka uzbrukumi Igaunijas datoru sistēmām ir jāizmeklē un atbildīgie jāsauc pie atbildības.
Rezolūcijā konstatēts, ka tikai pāris dienas pēc Tallinas un Maskavas notikumiem Krievija ieviesusi plašus ierobežojumus Krievijas eksportam uz Igauniju, apturējusi līgumus ar Igaunijas uzņēmumiem, apdraudējusi enerģijas piegādes Igaunijai un ierobežojusi vilcienu un kravas automašīnu satiksmi no Krievijas uz Igauniju.
EP aicina Krievijas valdību respektēt Vīnes konvencijas normas par diplomātu neaizskaramību un aizsardzību. Vienlaikus parlamentārieši nosoda Krievijas ekonomisko spiedienu uz Igauniju kā ārpolitikas instrumentu un mudina Krieviju atjaunot normālas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm. EP rezolūcijā Krievijai atgādināts, ka tās atklāti naidīgā retorika pret Igauniju asi kontrastē ar starptautisko attiecību normālo praksi un negatīvi ietekmē ES un Krievijas attiecības.
Pīks uzskata, ka Krievijas nemitīgie uzbrukumi Latvijai un Igaunijai liecina, ka Kremlis cenšas mūsu valstīs uzturēt nošķirtu padomju laika iebraucēju kopienu un saglabāt šai kopienai priviliģētu statusu – runāt tikai krieviski, tā traucējot šiem cilvēkiem integrēties mūsu valstu sabiedrībā un kultūrā. Šīs darbības ”de facto” apstiprinot Baltijas valstu kolonizācijas nodomu.
EP rezolūcijām nav tieša juridiska spēka, bet tās pauž parlamenta deputātu politisko gribu. Rezolūcija tiks balsojumā apstiprināta ceturtdien – 24.maijā.
