Redz kā viss plūst un mainās, un tagad varēsim sarunāties ne tikai
caur avīžu lappusēm, kur pilnvērtīgs dialogs ir diezgan
apgrūtināts, bet arī šajā portālā, kas savā ziņā ir daļiņa no manis
– esmu viena no «Zemgales Ziņu» darbiniecēm. Būtu labi, ja
«www.zz.lv» kļūtu par «mūsu» pieturu – tātad vietu, kur varam
apmainīties ar domām, diskutēt par aktuāliem jautājumiem un, galu
galā, izkratīt sirdi.
Droši vien, ka daļa lasītāju manu vārdu jau būs pamanījuši
laikraksta lappusēs. Turklāt ne jau pie tām skaistākajām lietām.
Jā, mans jājamzirdziņš ir kriminālā pasaule ar saviem likumiem,
traģēdijām, cilvēku sāpēm un naidu. Aizbraucot uz avāriju ar bojā
gājušajiem, man sāp gluži tāpat, kā ikvienam, un tomēr – nedrīkstu
klusēt par to. Varbūt mazs grauds no uzrakstītā aizķersies,
iespējams, kāds aizdomāsies, un, kas zina – cits izsvērs iespējas,
pirms darīs – un, skat, Latvijā viena cilvēka dzīvība bezjēdzīgi
neizdzisīs. Mērķis, protams, skaists, taču tas nav sasniedzams
viegli. Arī man naktīs rādās murgi, kādreiz pielecu sēdus gultā no
sava kliedziena, kā tas bija pēc traģiskā negadījumā Dobeles šosejā
gadā sākumā, kur uz gājēju pārejas dzīvību atņēma 16 gadus vecai
jaunietei. Tāpēc nevajag mani dēvēt par bezjūtīgu radījumu.Bet, nu, pietiek par slikto! Man ir vēl kāds hobijs – jaunās
tehnoloģijas, visāda interesantas «fīčas», tehniski nieciņi utt.
Arī automašīnas. Tāpēc šeit ir tā īstā vieta, kur kaut ko tādu arī
aprakstīšu. Kaut vai tādēļ, lai taupītu lasītāju laiku, kas tiek
pavadīts, «sērfojot» internetā un meklējot jaunumus. Tātad, uz sarakstīšanos!
