Pirms darījuma ar nekustamo īpašumu jāapsver, ka tā cenas var ne tikai palielināties, bet arī samazināties, un jāņem vērā, ka kredītu procentu likmes turpina augt.
Pirms darījuma ar nekustamo īpašumu jāapsver, ka tā cenas var ne tikai palielināties, bet arī samazināties, un jāņem vērā, ka kredītu procentu likmes turpina augt.
Latvijas Bankas dati liecina, ka pēdējos divos gados iedzīvotāji intensīvi aizņemas līdzekļus. Visstraujāk – hipotekāros kredītus, kas ik gadu palielinās pat par 70 – 80 procentiem. Zīmīgi, ka šajā laikā arī nekustamo īpašumu cenas Latvijā augušas par vairāk nekā 60 procentiem, tālu apsteidzot citas valstis. Tas, ka mājokļa kreditēšana pie mums attīstās daudz straujāk nekā kredītu izsniegšana ražošanas vajadzībām, diemžēl raksturo ekonomikas nelīdzsvaroto attīstību.
Daudzi cilvēki savas labklājības iespējamo celšanos saista ar nekustamajiem īpašumiem. Taču, ņemot kredītu, ļoti rūpīgi jārēķina, apzinoties, ka to cenu kāpums nevar turpināties bezgalīgi.
Vispirms var augt banku aizdevumu procentu likmes, kā dēļ ģimenei nāksies šķirties no lielākas kopējo ienākumu daļas. Piemēram, kredīta summa ir 20 000 eiro, tā atmaksas termiņš – 20 gadu. Ja aizdevuma likme ir četri procenti gadā, kopējie gada procentu maksājumi ir 1 474,56 eiro (to var aprēķināt, izmantojot banku interneta lapās pieejamos kredītu kalkulatorus). Procentu likmei augot līdz pieciem procentiem, gada procentu maksājumu summa palielināsies līdz 1 605,84 eiro, proti, par 8,9 procentiem. Bet, tai palielinoties līdz sešiem procentiem, maksājumu summa sasniedz 1 743,36 eiro. Tā ir augusi jau par 18,2 procentiem. Katram pašam jānovērtē, vai šādus izdevumus viņš varēs atļauties, vai ienākumu kāpums būs atbilstošs, lai ik mēnesi norēķinātos ar banku arī pēc desmit vai 20 gadiem.
Otrkārt, kā skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, jāņem vērā, ka nekustamo īpašumu cenas mūžam nekāps. Tas attiecināms uz darījumiem, ar kuriem tiek saistītas cerības pelnīt. Pasaules pieredze liecina arī par cenu krituma piemēriem. Tā Lielbritānijā pēc krīzes īpašumu tirgū 1988. gadā zemes cenas iepriekšējā līmenī atgriezās tikai pēc 13 gadiem. Japānā tās pēc krīzes 80. gadu beigās 15 gadu slīdēja lejup līdz stabilizējās pagājušajā gadā un arī tikai 45 procentu līmenī no to cenu līmeņa, kādas tās bija 1990. gadā.
Lai saprastu, vai un cik izdevīgi ieguldīt naudu nekustamajā īpašumā, var salīdzināt tā ienesīgumu ar vienkāršāko no investīciju veidiem – depozītu. Aprēķinos noteikti nevajadzētu aizmirst arī par īpašuma apdrošināšanas maksājumiem un nodokļiem. Turklāt jāņem vērā, ka par depozītu noguldījumiem ienākuma nodoklis nav jāmaksā, bet par ienākumiem, īpašumu izīrējot vai pārdodot (pēc izmaiņām likumdošanā), ar to jārēķinās. Skaidri jāzina, kas varētu veicināt īpašuma vērtību – liela ārvalstu investoru interese, iedzīvotāju ienākumu palielinājums vai pamatots pieprasījuma pārsniegums pār piedāvāto? Jebkurš no šiem apsvērumiem varētu kalpot par pamatu ieguldīšanai. Sliktāk, ja vienīgais arguments ir “lielākā lutauša teorija” – paļauties, ka nākotnē atradīsies kāds “lielāks lutausis”, kas šo īpašumu iegādāsies. Proti, ieguldītājs netic objekta pamatotai vērtībai, bet faktam, ka nākotnē spēs to realizēt par augstāku cenu. Tomēr jau tagad aprēķini rāda – lai ieguldījums atmaksātos, īpašuma vērtībai gadā vajadzētu palielināties par piekto daļu. Bet kas notiks tad, kad cenas sāks kristies?
Tātad, izšķiroties par nekustamā tirgus darījumiem, jāapsver, ka īpašuma cenas var iet ne tikai uz augšu, bet arī krist, un kredītu procentu likmes turpināt augt. Ievērojamais nekustamā īpašuma cenu palielinājums, salīdzinot ar iedzīvotāju algu un īres maksājumu kāpumu, pašlaik mudina domāt, ka ekonomikas procesos var notikt korekcijas.
