Jelgavas skolu vēsturē bijuši vairāki direktori – spilgtas personības. 1932. gadā Jelgavā ieradās Kārlis Līkums, bet divus gadus vēlāk – Valdemārs Dambergs.
Jelgavas skolu vēsturē bijuši vairāki direktori – spilgtas personības. 1932. gadā Jelgavā ieradās Kārlis Līkums, bet divus gadus vēlāk – Valdemārs Dambergs. Par viņiem šoreiz “Novadiņā”.
1932. gadā K.Līkumu no Tukuma ģimnāzijas direktora amata pārcēla uz Jelgavas 1. ģimnāziju. Neviļus viņš apmainījās darba vietām ar Jāni Lapiņu, kas līdz tam 13 gadu vadījis Jelgavas 1. ģimnāziju un toreiz tika pārcelts uz Tukumu. Kopīgais viņu biogrāfijā vēl ir tas, ka pēc 1934. gada politiskajām pārmaiņām gan J.Lapiņš, gan K.Līkums ieguva direktora amatus arī citās skolās.
Ja salīdzina K.Līkumu ar iepriekšējo klasiskās ģimnāzijas direktoru J.Lapiņu, pirmais bija krietni pragmatiskāks, nosvērtāks un labi sapratās ar skolas darbinieku kolektīvu. Atnākot uz Jelgavu, K.Līkums bija jau pieredzējis pedagogs un skolas direktors. 1916. gadā viņš absolvēja Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc tam strādāja par direktoru Rīgas 1. un vēlāk 4. vidusskolā, bet no 1922. gada – Tukuma Valsts vidusskolā (ģimnāzijā). K.Līkums bija izdevis arī divas mācību grāmatas trigonometrijā un algebrā. Kolēģi viņu raksturoja kā stingru, bet saprotošu skolas vadītāju. Konfliktus starp audzēkņiem, kā arī pedagogiem risinājis mierīgi un nosvērti. Strādājot Jelgavā, viņam izveidojās laba sadarbība ar matemātikas skolotājiem Voldemāru Šitku un Artūru Veisbergu. Viņi kopīgi sarakstīja vairākas mācību grāmatas. Tukumā K.Līkums bija aktīvs sabiedriskajā dzīvē, vairākus gadus vadīja Tukuma Saviesīgo biedrību, arī Jelgavā 1. ģimnāzijas direktors parādīja līdzīgas rakstura iezīmes – bija Jelgavas Latviešu biedrības runas vīrs.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, kad tika reorganizēta Latvijas, tostarp Jelgavas, skolu pārvalde, K.Līkumu pārcēla uz Jelgavas 2. vidusskolu. To līdz šim ļoti sekmīgi vadīja izcilā pedagoga Jāņa Grestes atbalstītājs Ģederts Odiņš, kas tika vainots simpātijās pret sociāldemokrātiem un darbu skolā zaudēja (tas izvērsās traģiski, jo pēc neilga laika viņu laukos nobadīja bullis). K.Līkums par 2. vidusskolas direktoru nostrādāja līdz pat 1944. gadam, izņemot pirmo padomju okupācijas gadu. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja Anglijā. K.Līkuma darba stāžs dažādu skolu direktora amatā sasniedza gandrīz 27 gadus, un darbība gan administratīvajā, gan pedagoģiskajā, gan mācītā priekšmeta metodoloģijas darbā ieceļ viņu starp 20. gadsimta ievērojamākajiem Jelgavas pedagogiem.
Skolas vadībā literāts
1934./1935. mācību gadu Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora amatā sāka dzejnieks un rakstnieks Jelgavas teātra kritiķis Valdemārs Dambergs. Ilggadējais matemātikas skolotājs un šīs ģimnāzijas direktors tā saucamajā vācu laikā Arturs Veisbergs savās atmiņās par darbu Jelgavas 1. ģimnāzijā pauž, ka V.Damberga izglītība – Tērbatas Universitātes Klasiskās filoloģijas fakultāte – likās piemērota klasiskās ģimnāzijas vadītāja amatam. Viņa laikā skolu pārdēvēja par Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju, bet tas vairāk bija saistīts ar izmaiņām izglītības politikā nekā ar direktora aktivitāti. Diemžēl ne pedagoģiskā, ne skolas vadītāja darbība V.Dambergam nevedās. Vecāki rakstīja vēstules uz Izglītības ministriju, ka “Dambergam pietrūkst gan stājas, gan piedzīvojumu (pieredzes – red.) skolu darbā”. Skolēni viņa stundās, tiesa, bija uzmanīgi un pretimnākoši, bet tas, pēc A.Veisberga uzskata, bija vairāk cieņas apliecinājums ievērojamam rakstniekam. V.Dambergs tika pieskaitīts klasiķu trijotnei kopā ar saviem labākajiem draugiem Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti. A.Veisbergs visaugstāk vērtē Damberga romānus, bet ne īpaši augstu – dzeju. Iepazīstoties ar viņa daiļradi, man radies cits priekšstats. V.Dambergs ir dziļi izjusts liriķis ar savu stilu, bet viņa romāniņos jaušama spēcīga latviešu senāko klasiķu ietekme (Māteru Juris, Zeiboltu Jēkabs). Arī V.Eglītis Damberga dzeju nosaucis par “tīru dvēseles liriku” un ierindojis viņu līdzās franču dzejniekam Alfrēdam de Misē vai krievu Ļermontovam. Laikā, kad V.Dambergs kļuva par skolas direktoru, viņa daiļradē bija vērojams pagrimums. Labākie dzejoļu krājumi jau publicēti. Toni 20. gadsimta 30. gados prozā sāka noteikt jaunā rakstnieku paaudze, kas pulcējās ap Anšlavu Eglīti. Jāatzīst, ka V.Damberga ne visai sekmīgā darbošanās 1. ģimnāzijā viņa radošajai dzīvei nāca tikai par labu. Proti, skolas direktora amatu viņš nomainīja pret Jelgavas teātra dramatiskās daļas vadītāja darbu. 1944. gadā V.Dambergs emigrēja uz Vāciju un vēlāk apmetās Dānijā, kur vadīja latviešu vidusskolu, kā arī turpināja rakstnieka un dramaturga darbību. Tiesa, no kādreiz slavētās rakstnieku trijotnes – Edvarts Virza, Viktors Eglītis un Valdemārs Dambergs – bijušo Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijas direktoru mūsdienās pazīst vismazāk.
