Tā var dēvēt Jelgavas Mūzikas vidusskolas 4. kursa audzēknes daudzu starptautisko un valsts konkursu laureātes Maijas Kārkliņas koncertu.
Tā var dēvēt Jelgavas Mūzikas vidusskolas 4. kursa audzēknes daudzu starptautisko un valsts konkursu laureātes Maijas Kārkliņas koncertu. No Baha līdz Lūcijai Garūtai un Ģērģam Ligeti.
Maijas koncertu klāstā šis ir piecpadsmitais – kā rezumējums viņas līdzšinējām muzikālajām gaitām, kas sākās sešu gadu vecumā skolotājas Silvijas Audres vadībā. Varbūt viena no gaišākajām Johana Sebastiana Baha mūzikas lappusēm iezīmējās prelūdijā un fūgā Re mažorā no “Labi temperētā klavesīna” otrās daļas. Un tad jau pianistu “smagsvars” – Ludviga van Bēthovena “Apasionāta”. Jā, tagad Vīnes klasiku spēlē citādi – liriskāk, trauslāk, kam apliecinājums bija pirmā daļa. Sonātes otrā un trešā daļa – ierasti klasiskā arhitektoniskā, ar spējiem dinamikas uzplaiksnījumiem (trešā daļa). Kā atelpa, kā tīrs ūdens malks šā gada jubilāres (105) L.Garūtas jūsmīgā, gaišā Mi mažora prelūdija. Maratonā pārsitiens – tehniski spriegā M.Kārkliņas spēle Ģ.Ligeti etīdē “Burvju māceklis” ar versmainu ritma enerģijas plūsmu – mainīgie, neregulārie metri – aizzib ļoti ātri, un liekas, ka gribas tos klausīties vēl… Tehnicisma gardēžiem vēl viens papildinājums – Ferenca Lista etīde “Putenis”. Ap Listu centrējas M.Kārkliņas muzikālās simpātijas, bet seko starpbrīdis. Ko pārdomāt? Cits vēriens, domas plašums, spēles aizrautīgums, salīdzinot ar pianistes iepriekšējo sniegumu. Saprotams, ka vēl priekšnesums jāslīpē, jāizvēlas būtiskākais, tad varbūt mazāk būs arī sīku (ne būtisku) nejaušību. Kopumā iespaids – pārliecinošs! Kaismīgi asi izskan Johanesa Brāmsa Intermeco la minorā un balāde sol minorā. Un tad Frederika Šopēna 4. balāde – manuprāt, smalkais mežģīņu raksts tā piestāv Maijas būtībai!
Mūziķes divdesmit gadiem tik neierasta iedziļināšanās vēstījošo tēlu pasaulē! Pianistei labi izdodas atklāt Sergeja Rahmaņinova prelūdijas Sol mažorā bezgalīgo melodijas elpu, vien mazliet kopiespaidu mazina klavieru augšējais reģistrs – tik sauss, neskanīgs (arī Bēthovena “Apasionātas” otrajā daļā), un tur nu neviens pianists ko labāku izvilināt diez vai varēs! Ar sulīgām, gluži kā no flāmu glezniecības skatītām krāsām raisījās S.Rahmaņinova prelūdija Si bemol mažorā. Koncerta izskaņā versmainā, arī pērļainām pasāžām rotātā F.Lista “Tarantella” (no “Ceļojumu gadiem”). Piedevās kā skats no malas uz paveikto skan Jāna Mediņa “Daina”. Krietna, pamatīga repertuāra un tehnisko paņēmienu bagāža. Drošu startu nākamo muzikālo studiju pakāpienam, neaizmirstot Jelgavu!
