Šopavasar veicot tirgus pārbaudes visos Latvijas reģionos, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori atklājuši nopietnus augu tirdzniecības pārkāpumus.
Šopavasar veicot tirgus pārbaudes visos Latvijas reģionos, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori atklājuši nopietnus augu tirdzniecības pārkāpumus. Visbiežāk konstatēta stādu pārdošana bez augu pasēm.
“Jelgavas puses tirgos šajā ziņā situācija ir tieši tāda pati kā citviet Latvijā,” VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Gunita Šķupele atklāj, ka, piemēram, pārbaudot stādu audzētājus Jelgavas tirgū, augu pases varējuši uzrādīt tikai viens divi. Viņa stāsta, ka visbiežāk šo prasību neievēro saimniecības vai individuālie tirgotāji, kas stādāmo materiālu audzē mazos daudzumos.
Kā informē VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova, vairākās ES valstīs plaši izplatīta augu karantīnas slimība ir bakteriālās iedegas, kuras dēļ var aiziet bojā viss augļu dārzs, un tās ierobežošanai ir tikai viens paņēmiens – slimo un apkārtesošo augu iznīcināšana. Latvijā gan šī slimība nav sastopama, tādēļ piešķirts aizsargājamās zonas statuss, kas paredz īpašas prasības slimības saimniekaugu ievešanai un izplatīšanai. Bakteriālo iedegu saimniekaugi ir ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, eriobotrijas un ugunsērkšķi jeb pirakantas.
“Lai izplatītu ES iekšienē bakteriālo iedegu saimniekaugus, tiem jāpievieno augu pase. Tā apliecina, ka stādu audzētava reģistrēta VAAD vai arī citu ES valstu nacionālajā augu aizsardzības dienestā, augiem veikta fitosanitārā kontrole, noņemti paraugi, lai atklātu slēpto infekciju, stādi pārbaudīti veģetācijas periodā un pirms izplatīšanas,” I.Kramarova ar nožēlu atzīst – neraugoties uz to, mūsu valstī vienalga iegādājami ne tikai vietējie stādi bez augu pasēm, bet arī nezināmas izcelsmes stādāmais materiāls.
Kaut arī fitosanitārajām prasībām neatbilstošus augus VAAD ir tiesības konfiscēt un iznīcināt, pagaidām tas vēl netiek darīts. “Pašlaik vairāk nodarbojamies ar stādu tirgotāju izglītošanu – informējam, piemēram, kāpēc nepieciešams izņemt augu pases, kā un kur to var izdarīt,” G.Šķupele atzīst, ka, iespējams, jau nākamgad pārkāpējiem tiks piemērotas sankcijas.
Lai iegūtu augu pases, saimniecībai vai cilvēkam VAAD jāreģistrējas kā stādu audzētājam, pēc tam inspektori divas reizes gadā stādāmo materiālu pārbauda. “Ja sezonas laikā viss ir kārtībā, zemnieku saimniecībai vai individuālajam audzētājam tiek piešķirta augu pase,” tās iegūšanas kārtību atklāj speciāliste un piebilst – gadā tas izmaksā apmēram 17 latu.
Sidrabenes pagasta kokaudzētavā “Bētras” audzētajam stādāmajam materiālam augu pases ir pirmo sezonu. “Tā ir prasība, kas jāievēro,” bilst saimniece Iveta Grosa un teic, ka daudzi pircēji par šāda dokumenta nepieciešamību informēti un birku pie stāda arī rūpīgi izpēta.
VAAD aicina kā tirgotājus, tā pircējus sadarboties un ievērot fitosanitārās prasības: nepirkt bakteriālo iedegu saimniekaugus bez augu pasēm, kā arī, novērojot augļu koku bakteriālās iedegu simptomus, nekavējoties informēt VAAD reģionālo nodaļu inspektorus. Savukārt lielā pārkāpumu skaita dēļ VAAD turpinās pastiprināti pārbaudīt tirgu visos Latvijas reģionos.
