Latvijas Jaunatnes olimpiādes finālsacensībās Ventspilī savu vārdu atzīmēja arī Jelgavas puses vieglatlēti.
Neapšaubāmi, jāuzteic rajona Sporta centra audzēkņu divi zelta un viens sudraba veikums, piebilstot, ka šeit lielu ieguldījumu devusi nu jau otro gadu siltākā pusē rīkotā vairāku nedēļu treniņnometne, kas iespējama ar Sporta centra, vietējo pašvaldību, Zemgales Olimpiskā centra un, protams, audzēkņu vecāku atbalstu.
Par paradoksu (pozitīvā nozīmē) uzskatāms līdzvērtīgā cīņā 21 komandas konkurencē Jelgavas jauniešu izcīnītais sudrabs 4 x 100 metru stafetē, jo vairāk nekā 80 gadskārtu piedzīvojušajā pašmāju stadionā izzudušas stafešu zonas treniņu iespējas, turklāt, laika apstākļu un veselības problēmu ietekmēts, viens otrs skrējējs naglenes šopavasar uzvilka pirmoreiz… Ventspilī. Taču jaunieši parādīja lielisku cīņas gribu un vēlmi uzvarēt.
Domāju, mūsu puses medaļu klāsts varēja būt plašāks, ja sacensību programmā tiktu iekļauts 2000 metru kavēkļu skrējiens jaunietēm, jo rajona Sporta centrā izaugusi valsts jaunatnes izlases kandidāte šajā disciplīnā, un tā iekļaušanai par labu runā arī fakts, ka pērnajā sezonā viena no ātrākajām pasaulē bijusi Latvijas pārstāve no Liepājas. (Jauniešu konkurencē Ventspilī ceturtais finišēja Tomass Janavičus no Jelgavas 1. ģimnāzijas.)
Nākamais paradokss – viena no pirmajām disciplīnām, kur šopavasar Latvija ieguvusi Pekinas olimpiādes ceļazīmi, ir vesera mešana, taču arī tā nebija iekļauta valsts jauniešu olimpiādes programmā. Lielākie «cietēji» šoreiz Aizkraukles jaunieši – līderi kā starp zēniem, tā meitenēm (jābilst, ka Aizkraukle vispār olimpiādē palika bez medaļām). Kāpēc pieminēju šo faktu? Izrādās, arī mūsu pusē aug viena otra jauniete, kas patlaban godalgas vēl neizcīna, taču starts valsts mēroga finālcīņās būtu lielisks stimuls turpmākajiem treniņiem un, protams, teicama pieredzes skola.
Runājot par programmā neiekļauto, vienlaikus jāmin, ka vieglatlētikas disciplīnu daudzveidība norāda uz nepieciešamību olimpiādē tai atvēlēt trīs dienas, ar kvalifikācijas priekšsacīkstēm.
Par vērtējumu. Tāpat kā pieaugušo jeb «lielajā» olimpiādē kopvērtējuma līderi ir tie, kuriem vairāk zelta. Vairums pašvaldību sporta vadītāju izteica šaubas par tā lietderību, jo tās taču ir jauniešu spēles, kurās iespējamais nākamais olimpietis varbūt vispār palika bez godalgas, šajā brīdī kļūstot «nevērtīgs» (ne vienā vien sporta veidā medaļu vērtību noteica sprīža tiesa).
Vēl viens paradokss: Rīga startēja vienā komandā, līdz ar to ikvienam, kas orientējas sportā, uzvarētājs jau bija skaidrs pirms sākās cīņas, jo ne mūsu Jelgava, ne Ventspils un pat Daugavpils nevarēs konkurēt ar galvaspilsētu, kurā mīt trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
Visbeidzot – mazliet dīvains, lai neteiktu vairāk, šķita klusums plašsaziņas līdzekļu pasaulē. Reģionālie izdevumi (arī mūsējais) jau otrdien sniedza Jaunatnes olimpiādes pārskatu, labi, ka «Latvijas Avīze» un «Sports» to atspoguļoja nedēļas nogalē, bet citiem valsts olimpisko sporta rezervju pašreizējo spēju demonstrējums acīmredzot nešķita ievērības cienīgs.
