Pēc trīs gadu pūliņiem Sidrabenes pagasta iedzīvotājiem izdevies panākt, ka vietējā vara apņemas sadarboties kādas brauktuves uzturēšanā.
Pēc trīs gadu pūliņiem Sidrabenes pagasta iedzīvotājiem izdevies panākt, ka vietējā vara apņemas sadarboties kādas brauktuves uzturēšanā. Lai gan kartēs šis ceļš aiz pieturas “Strautnieki” uz Dimzu un vēl vismaz sešām ģimenes mājām iezīmēts jau kopš kolhozu gadiem, Sidrabenes pagasta Padome līdz šim to nav atzinusi savā apsaimniekošanā, tādēļ gandrīz nekas nav darīts, lai to salabotu.
Jānis dzīvo vienā no ēkām, kurp var nokļūt pa krietni izdangāto ceļu. Viņš “Ziņām” stāsta – ja būtu zinājis, ka pagasts vairāku gadu laikā tā arī nesāks dažu kilometru garo brauktuvi uzturēt, diezin vai pārceltos dzīvot uz laukiem un celtu māju. Lai citādi nokļūtu savā īpašumā, jāmēro vairāki kilometri, bet arī tur situācija nav labāka – viens segums veidots no smiltīm, un jau tagad tur mašīnas vienkārši nogrimst, bet otrs pievadceļš arī stipri izdangāts. Pagājušajā gadā kādam kaimiņam bija liegta savlaicīga mediķu palīdzība, jo “ātrie” netika pie mājām. Savukārt avīzes un žurnālus var saņemt reti, jo pastnieki atsakās bedrēs lauzt mašīnas. Vēl grūtāk ir ziemā, kad skolēniem jānokļūst uz autobusu – četrus un vairāk kilometru apkārtceļš ir ne tikai garš, bet arīdzan tikpat pieputināts kā pārsimt metru iebraucamais un pagasta vadības “neatzītais” zemes ceļš.
Iedzīvotāji gatavi sadarbībai ar vietvaru
Neesot jau gluži tā, ka vietvara nerūpējas par ceļu. Pērn izdevies izlūgties, ka vienu reizi dubļaino brauktuvi nogreiderē, taču trīs gadu laikā Padomei rakstītie iesniegumi nav ņemti vērā.
Minētais ceļš iezīmēts gan Latvijas ceļu, gan arī Lauku atbalsta dienesta gatavotajās Lauku bloku kartēs, kur izmantota Valsts zemes dienesta (VZD) informācija. VZD Zemgales reģionālās nodaļas Pasūtījumu izpildes pārvaldes Mērniecības un topogrāfijas daļas pirms trim gadiem izdotajā zemesgabala izvietojuma shēmā minētais ceļš uzrādīts kā Sidrabenes pagasta pašvaldības īpašums. “Visa vaina tajā, ka pagasta vadība strikti noteikusi – jāattīsta Emburgas puse, bet Garozā nekas nav jāiegulda,” šādu viedokli “Ziņas” uzklausīja no vairākiem Sidrabenes iedzīvotājiem.
Sidrabnieki teic, ka pirmkārt jautājums jāsakārto dokumentāli. Ja pagasts atzīs šo ceļu par savu un nokārtos īpašuma jautājumus, varēs turpināt sarunas arī par tā uzturēšanu. Iedzīvotāji, kam tur pieder zeme ar karjeriem, pat gatavi dot smiltis un granti, lai atjaunotu veco brauktuvi.
Deputāti brauktuvi apskatīja klātienē
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs, teic, ka pašvaldības nostāja neesot tik kardināla – pēc izbraukuma uz izdangāto ceļu deputāti teju vienbalsīgi lēmuši, ka tas “jālegalizē”. Kad būs sakārtota dokumentācija un ceļu uzskatīs par pagasta, varēs nopietni plānot tā atjaunošanas darbus. J.Vīgants cer, ka jau šovasar izdosies ko paveikt lietas labā, lai ziemā neatkārtotos līdzšinējās problēmas.
Taču Sidrabenes pagasta vadītājs akcentē kādu mūsdienu tendenci – pagasta teritorijā strauji veidojas jauni privātmāju ciemati, pārvietojas smagā tehnika, kas bojā ceļus, un tiek projektēti arī jauni. J.Vīgants piebilst, ka no pašvaldības līdzekļiem palīdzību nevarēs saņemt. Turklāt vietvara noteikusi – ja būvē desmit un vairāk jaunu ēku, jāplāno arī asfaltēts pievadceļš, un tā izbūve jāfinansē par teritorijas saimnieku naudas.
Liela problēma Sidrabenē saistās ar smilšu izvešanu. “Pašreizējie pagasta ceļi nav piemēroti, lai pārvietotu smagsvara kravas. Ja līdz šim dīķu vai karjeru rakšanai devām atļauju, nu esam noteikuši, ka brauktuve pēc darbu veikšanas jāsalabo tāda, kāda bija, pirms sāka izvest smiltis,” saka J.Vīgants.
***
Viedokļi
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta Padomes priekšsēdētājs:
Patlaban reģistros šis ceļš nav nedz rajona, nedz pašvaldības. Un tajos iekļaut būtu grūti. Taču, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, mēģināsim šo jautājumu risināt. Šogad bija plānots atjaunot kādu citu brauktuvi, bet tagad tai paredzētos līdzekļus būs jāatvēl šim ceļam.
Astrīda no Dimzu mājām:
Lai nokļūtu līdz autobusam, līdzi jāņem pāraujami apavi. Citādi dubļainā laikā netīrām kurpēm sabiedriskajā transportā netiksi. Ir gadījies, kad šajā ceļā netiek ātrās palīdzības mašīna, tagad arī motorizētais pasts brauc retāk, jo šoferis negrib nogrimt vai sabojāt spēkratu. Bērniem uz skolu jāiet, dubļi gandrīz līdz ceļiem. Šausmīga situācija, te dzīvojam jau 13 gadu. Kaut arī pagastam esam teikuši, nekas nav uzlabojies. Slapjā laikā savu mašīnu atstājam pie kaimiņiem, bet ziemā garo ceļu mērojam pa šauru iemītu taciņu. Pagasts saka, lai izmantojam citus apkārtējos ceļus, taču tie nav labāki – vienam dziļas bedres, bet uz otru pusi smiltīs grimst.
