Rīga, 30.maijs. Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē kopā ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) apstiprinātas pedagogu prasības, pēc kurām uzlabot izglītības sistēmu. Prasības piektdien, 1.jūnijā, tiks iesniegtas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
Viena no prasībām paredz pielīdzināt skolotāju darba algu valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējai darba samaksai, to reizinot ar koeficientu 1,3.
LIZDA valdes sēdē pieņemtas detalizētas prasības par izmaiņām normatīvajos dokumentos, pedagogu sociālā atbalsta politikas izveidē un pedagogu darba samaksas jautājumu risināšanā, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Tā kā pedagogu aktivitātes pēdējā laikā un daudzu organizāciju viedoklis bija krasi radikāls, IZM un LIZDA izstrādātā programma noraidīta.
LIZDA un LIVA rosina ministrijai veidot jaunas darba grupas, kurām jāspēj radīt risinājumi ne vien darba samaksas jautājumiem, bet arī skolotāju tiesībām, sociālajam atbalstam un jauno pedagogu piesaistei. Darba grupās jābūt pārstāvētai IZM, LIZDA un LIVA.
Darba samaksas jautājumos līdzšinējās prasības oficiāli papildinājusi prasība pielīdzināt vispārējās, profesionālās un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba likmi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas ziņojumā publicētajam valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo gada vidējās darba samaksas apjomam, to reizinot ar koeficientu 1,3.
“Neraugoties uz faktu, ka praktiski visas šobrīd Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, ieskaitot izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas pārstāvēto Zaļo uz Zemnieku savienību, pirms 9.Saeimas vēlēšanām parakstīja vienošanos ar LIZDA, kas paredz pedagogu darba samaksas pielīdzināšanu sabiedriskā sektora vidējai algai ar koeficientu 1,3, šie solījumi nav materializējušies,” sacīja Krastiņš.
Gluži pretēji, pedagogiem piedāvāti īstermiņa risinājumi, kas atgādina “ielāpus” un tikai padziļina krīzi, uzsvēra LIZDA priekšsēdētājas vietnieks.
“Pedagogi un skolu direktori ir vienoti savās prasībās un vēlas panākt, ka valdība atzīst aso situāciju izglītības sistēmā un rīkojas atbilstoši situācijas nopietnībai, nepieļaujot sistēmas pilnīgu sabrukumu,” pārliecināts Krastiņš.
Jau ziņots, ka pedagogi nolēmuši prasīt, lai skolotāju atalgojums 2008./2009.mācību gadā tiktu palielināts nevis no 1.septembra, bet gan no 1.janvāra. Šogad pedagogi no 1.septembra saņems papildu 50 latus, taču par 2008.gadu pedagogi algas paaugstinājumu aptuveni 60 latu apjomā vēlas saņemt no 1.janvāra, nevis no 1.septembra.
Tāpat LIZDA rosina mainīt darba stāža diferenciācija, proti, pašlaik piemaksas par darba stāžu aprēķina ik pa pieciem gadiem, LIZDA rosina, lai piemaksas aprēķinātu ik pa trīs gadiem.
LIZDA rosina arī izstrādāt pedagogu sociālā atbalsta politiku, paredzēt izdienas pensijas, nodrošināt dzīvokļus, paredzēt atvieglojumus dzīvokļu kreditēšanai, garantēt veselības apdrošināšanu, kā arī piešķirt tiesības pedagogiem savus bērnus izglītības iestādēs iekārtot bez rindas.
Krastiņš iepriekš norādīja, ka šajā gadījumā lielu lomu spēlē arī pašvaldību gatavība paust atbalstu pedagogiem. “Es nezinu, kā pašvaldības atrisinās šīs lietas,” teica Krastiņš un norādīja, ka par šīm lietām pašvaldībām jāsāk domāt.
Pedagogi uzskata, ka nepieciešams pēc likumiem sakārtot pedagogu, skolēnu un vecāku pienākumus un tiesības. “Katram vajag paredzēt savas tiesības un pienākumus, bet galvenais ir skolotājam ļaut mācīt,” akcentēja Krastiņš.
Pedagogi savas prasības IZM iesniegs 1.jūnijā.
Jau ziņots: valdība vienojusies, ka Finanšu ministrijai un IZM šā gada budžetā būs jāatrod papildu finansējums apmēram desmit miljonu latu apjomā, lai rastu iespēju no 1.septembra pedagogiem apmaksāt vienu stundu par burtnīcu labošanu un divas stundas individuālajam darbam ar izglītojamiem.
Pēc finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) iepriekš teiktā, finansējums būs jāatrod no tiem līdzekļiem, kuri ir valdības rīcībā. Pārskatīs IZM šā gada budžetu, tāpat varētu pārskatīt dažas programmas Eiropas Savienības projektu līdzfinansējumam, kas netiek pilnībā izmantotas.
Pēc darba samaksas palielināšanas programmas no šā gada 1.septembra pedagogi par vienu likmi jeb 21 kontaktstundu saņems 284 latus pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 50 latiem vairāk nekā patlaban.
Pedagogs, strādājot vienu likmi jeb 21 kontaktstundu nedēļā, par divām konsultatīvajām nodarbībām un vienu stundu par burtnīcu labošanu mēnesī papildus pirms nodokļu nomaksas saņems 41 latu. Pedagogi saņems arī piemaksu par kvalitāti, kas ir 10% no algas. Ja pedagogs saņems visas iepriekšminētās piemaksas, viņš mēnesī saņems 357 latus pirms nodokļu nomaksas.
