Vakar Jelgavas lokomotīvju depo par labākā titulu cīnījās valsts akciju sabiedrības «Latvijas Dzelzceļš» kravas vilcienu mašīnisti. Otro gadu pēc kārtas konkursā uzvarēja jelgavnieks. Šogad tas ir Mihails Maļiboga.
Vakar Jelgavas lokomotīvju depo par labākā titulu cīnījās valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” kravas vilcienu mašīnisti. Otro gadu pēc kārtas konkursā uzvarēja jelgavnieks. Šogad tas ir Mihails Maļiboga.
Konkursa pirmajā daļā 19 dzelzceļniekiem no visas Latvijas pārbaudīja teorētiskās zināšanas, bet vēlāk viņiem bija jāpārbauda īpaši sagatavota lokomotīve. Divas dienas pirms konkursa agregāta dīzeļtelpā, vadības kabīnē un ritošajā daļā organizatori radīja dažādas tehniskas nepilnības, kuras mašīnistiem bija jākonstatē žūrijas locekļa klātbūtnē.
Visvairāk punktu ieguva jelgavnieks M.Maļiboga. Savukārt otrajā vietā ierindojās vēl viens no četriem Jelgavas pārstāvjiem – Deniss Solovjovs.
“Pēc Dzelzceļnieku skolas absolvēšanas sešus gadus strādāju par elektrovilciena mašīnista palīgu, bet jau divus gadus esmu dīzeļlokomotīves mašīnists. Strādāju Jelgavā, bet darba gaitās braucu uz Ventspili, Lietuvas pilsētām Radvilišķiem un Bugiņai. Konkursam biju gatavs, bet nepārtraukti papildinu zināšanas. Dzelzceļā strādā arī mans tēvs un vecākais brālis,” vēl pirms rezultātu paziņošanas teica uzvarētājs M.Maļiboga.
“Šo konkursu “Latvijas Dzelzceļs” organizē katru gadu, lai noteiktu labāko speciālistu, kas nodrošina sastāva bezavārijas vadību. Tā pirmo trīs vietu ieguvēji saņem naudas prēmijas, bet uzvarētāju paaugstina amatā,” paskaidroja uzņēmuma Tehniskās inspekcijas vecākais inspektors drošības jautājumos Aleksandrs Maksimovs.
Latvijas mašīnisti atkarībā no zināšanām un pieredzes tiek kvalificēti trīs klasēs. Konkursa uzvarētājs iegūs nākamo augstāko. Četri jelgavnieki, kuri piedalījās pārbaudēs, – M.Maļiboga, Dmitrijs Lipskis, Leonards Dudaicevs un D.Solovjovs – strādā kā zemākās klases speciālisti.
Konkursa dalībniekus izvirzīja “Latvijas Dzelzceļa” struktūrvienību vadītāji, īpašu vērību pievēršot tiem, kas gada laikā nav pieļāvuši būtiskus pārkāpumus vilciena vadīšanā.
Latvijas kravas vilcieni ik dienu dodas uz Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju. “Maršruti atkarīgi no noslēgtajiem līgumiem. Jūnijā uz Lietuvas pilsētām Radilišķiem un Bugiņai brauks pašu lietuviešu brigādes. Savukārt Rēzeknes brigādes uz Krieviju dodas līdz Pitālovai, bet no Daugavpils reģiona pasažieru lokomotīves – līdz Polockai,” saka A.Maksimovs.
Viena preču lokomotīve spēj sasniegt 3000 zirgspēku jaudu. Pēc A.Maksimova teiktā, Latvijā vairāk par 64 vagoniem neizdosies saskaitīt, jo to ierobežo staciju ietilpība.
Arī pērn šajā konkursā labākā mašīnista gods tika jelgavniekam – Aleksejam Mudricovam.
