Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja
Gunta Auza laikrakstā Zemgales ziņas (21.05.2007.) paudusi
viedokli, ka visas 13 Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes ir
nodrošinātas ar kadriem. Lai uzklausītu praktiķu viedokli, uz
sarunu aicinājām privātās pirmsskolas izglītības iestādes „Rūķu
māja” vadītāju Birutu Briedi.
No vienas puses mums būtu jābūt
priecīgiem, ka ir bērnu pieplūdums, bet no otras puses vecākiem tā
ir ļoti nepārvarama problēma.
Jā, arī es atnācu uz bērnudārzu strādāt, lai
iekārtu savus bērnus bērnudārzā un strādāju joprojām.
Pēdējā laikā
ir notikuši dažādi notikumi, kas paldies dievam nav skāruši
Jelgavas rajonu, pieskatīšanas trūkuma dēļ notikušas nelaimes ar
pavisam maziem bērniem. Kāda situācija ir Jelgavā? Vai Jelgavas
mazuļi ir drošībā?
Man tagad tā
grūti teikt, nedomāju, ka es tagad to risināšu globāli, bet manā
bērnudārzā bērni ir drošībā. Mums ir samērā stingri noteikumi.
Bērni arī netiek atdoti kuram katram. Ģimenē nolemj kurš tieši
izņems bērnu no „dārziņa”, tas tiek piefiksēts un tā mēs to darām.
Ja ienāk kāds svešs cilvēks, kas vēlas mazuli izņemt, paldies
dievam ir mobilie telefoni, māmiņa tiek sazvanīta un bērns tiek
atdots tikai tad, ja māmiņa tam piekrīt. Vecāki mums regulāri
uzlauž durvju kodu, ko mēs savukārt regulāri mainām, bet tas jau ir
tehnisks jautājums.
Vai jaunu bērnudārzu celtniecība varēs
atrisināt nepieskatīto bērnu problēmu?
Es domāju, ka nē, ja trīsgadīgs bērns var iziet
ārā, un māmiņa to pat nepamana? Godīgi sakot, es esmu omīte un man
ir četri mīļi septiņgadīgi mazbērniņi, bet, mēs skatāmies, kad viņi
nāk no skolas. Ir kontrole, un vecāki bērnus sagaida un atveda ar
mašīnu. Ja Tik mazi bērni vieni paši var iziet no mājas, tad tie
vecāki nav dzimuši vecāki. Paklausoties arī, ja bērni aiziet uz
dīķi. Un tas nav saistīts ar bērnudārzu trūkumu.
Pēc
izglītības pārvaldes ziņām Jelgavā rindā uz bērnudārziem ir
aptuveni 1000 mazuļu. No tiem apmeklēt PII šoruden varēs mazliet
vairāk nekā puse.
Varbūt tā man ir tāda savdabīga prakse. Es
netaisu tās rindas, jo zinu, ka varu paņemt 20 bērnus. Aiz strīpas
es varu paņemt divus līdz trīs bērnus, un tas arī nav pareizi.
Tāpat man nāk visi brāļi un māsas tiem bērniem, kas jau apmeklē
bērnudārzu. Piemēram, šogad man nāk septiņi šādi bērni.
Lai zināmā
mērā problēmu atrisinātu, ministrija rosina palielināt bērnu skaitu
vienā grupiņā. Kā jūs to vērtējat?
Varbūt tā ir mūsu specifika. Mēs esam privātais
bērnudārzs, un dome mums maksā par katru bērniņu, un, lai mēs
izdzīvotu, jau esam maksimāli piepildījuši grupiņas. Mums grupiņās
ir 20 – 25 bērni. Jāņem vērā, ka mūsu izglītības iestādē arī telpas
lielākas kā standarta bērnudārziem. Šī bērnudārza telpas būvētas
pēc t.s. igauņu projekta. Es uzskatu, jo mazāk bērnu grupiņā, jo
labāk var strādāt. Domāju, ka tādā veidā problēmu atrisināt nevar.
Kā jūs
vērtējat augstākās izglītības nepieciešamību darbiniekiem
pirmsskolas izglītības iestādē?
Man drīzumā jau būs 30 gadu darba stāžs šajā
jomā, un es uzskatu, ka tas ir smieklīgi, ja mazajās grupiņās, kur
māca bērniem iet uz podiņa un bērniem pašiem apģērbties,
nepieciešama augstākā izglītība. Tāpēc jau šeit nav to darbinieku.
Kamēr jaunietis vēl studē, viņš piekrīt strādāt grupiņā, bet
tiklīdz beidz studijas, aiziet prom. Vajadzētu būt diferencētai
pieejai. Piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem vajadzētu
apsniedzējus ar augstāko izglītību, bet līdz šim vecumam ….
jāsaka godīgi, ka visas labās, pieredzes bagātās audzinātājas ar
šiem noteikumiem tika pieklājīgi izvirzītas ārā ar šiem noteikumiem
no sistēmas. Labi, jaunie varēja iet augstskolā, bet nopelniem
bagātās audzinātājas ar 25 – 30 gadu stāžu? Es nezinu, kāpēc viņām
nedeva iespēju strādāt, jo tomēr viņām ir prakse. Es uzskatu, ka tā
bija valsts politika. Kāpēc? Nezinu. Kāpēc bērnudārzos nevar
strādāt sākumskolas skolotāji? Daugavpils Universitātē Pedagoģijas
lekcijās mēs sēdējām blakus. Vai viņi tagad nezina, ko darīt ar
maziem bērniem? Sākumskolas skolotājs, tā ir pakāpe augstāk.
Vai privātie
bērnudārzi spēs mazināt vietu trūkumu?
Es domāju, ka nē, jo Jelgavā viņu ir par maz.
Daudzi bērnudārzi Jelgavā ir iznīcināti. Tad, kad es sāku strādāt
kā vadītāja bija daudz vairāk bērnu dārzu. Atmodas ielā atrodas
pilnīgi tukšs bērnudārzs. Tagad tas ir privatizēts. Kāpēc tur bija
tāda atļauja? Es zinu, man bija noteikums, ka šeit ir jābūt
bērnudārzam. Tur varētu nodrošināt kādiem 250 bērniem vietu.
Kā jūs
vērtējat privāto publisko partnerību Jelgavā?
It kā jau līdzfinansējums ir 42 Ls apmērā, bet
piecgadīgajiem un sešgadīgajiem mazāk – 38 Ls, tāpēc ka tur valsts
finansējums, bet tas ir maz. Jādomā arī par vecāku maciņiem, jo tie
arī nav bezgalīgi. Maksu par bērnudārza apmeklēšanu esmu
paaugstinājusi līdz 35 Ls, bet nāksies paaugstināt vēl. Salīdzinot
ar citiem privātajiem bērnudārziem tas nav daudz. Kā runā vecāki,
tad citos privātajos bērnudārzos Jelgavā maksa ir no 50 – 70 Ls.
Kas jūsuprāt
būtu jādara, lai tiktu vaļā no šīm mūžīgajām, iestigušajām
bērnudārzu rindām?
Es tikai vēlreiz varu atkārtot, ka pilnībā ir
jāmaina valsts politika. Pirmkārt, jāpārskata tās pašas audzinātāju
problēmas. Ja arī vērtu vaļā bērnudārzus, es nezinu, vai būtu, kas
strādā? Mums viena audzinātāja aizgāja dekrēta atvaļinājumā. Es
nedrīkstu pieņemt darbā ne sākumskolas skolotāju, ne psiholoģijas
skolotāju. Viņiem gadu jāiet kvalifikācijas paaugstināšanas kursos,
bet tas viss maksā naudu. Ko es varu piedāvāt? Tā ir vesela
politika. Tur jau nav loģikas. Mēs gribējām iet vieglāko ceļu, un
te nu mēs esam pie sasistās siles. Vecākiem jābūt izvēlei. Bērni
var apmeklēt privāto iestādi, bet jābūt arī iespējai apmeklēt
pašvaldības bērnudārzu. Man kā privātā bērnudārza pārstāvei jāsaka
paldies, bet vecākiem ir jābūt izvēlei. No otras puses, kad nāk pie
manis un saka, ka mēs vēlamies iet pie jums, man tā viegli ap sirdi
paliek, bet ja vecākiem būtu izvēle? Vai visi šie privātie
bērnudārzi būtu pilni? Vai varētu šīs cenas pacelt? Es vēlreiz
saku, tur ir ļoti dziļi jāskatās.
Nodokļi ir grandiozi. Runā par kaut kādu nodokļu
politiku, par kaut kādiem atvieglojumiem. Es nezinu, kur tas ir.
Saņemot paziņojumu par jaunajiem apkures tarifiem, piedodiet, bet
negribas sagaidīt rudeni.
Pirmajā
jūnijā būs Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, ko jūs novēlētu
saviem audzēkņiem un viņu māmiņām un vecmāmiņām?
Es tiešām novēlu, lai māmiņas un vecmāmiņas
mūsos redz partnerus, kas viņu bērnus vada uz skolu. Mums ir ļoti
jauka sadarbība un līdz ar to arī bērnu ļoti pārliecināti aiziet uz
skolu – sagatavoti un droši. Man par to ir liels prieks. Visiem es
tiešām novēlu, lai Latvijā vairāk mīlētus bērnus.
Ivars
Jakovels, LSDSP
valdes loceklis, Rīgas kultūras aģentūras mārketinga
vadītājs
