Darba sākšana formāli tiek apzīmēta kā «stāšanās darba attiecībās». Atšķirībā no attiecībām ar mīļoto draugu vai sievu visiem to aspektiem vajadzētu būt strikti noteiktiem darba līgumā, lai vēlāk nerastos nevēlami konflikti.
Darba sākšana formāli tiek apzīmēta kā “stāšanās darba attiecībās”. Atšķirībā no attiecībām ar mīļoto draugu vai sievu visiem to aspektiem vajadzētu būt strikti noteiktiem darba līgumā, lai vēlāk nerastos nevēlami konflikti. Dzīvē tā ne vienmēr notiek, tāpēc nepieciešams zināt būtiskāko, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu.
Saskaņā ar likumu darba līgums visos gadījumos jāslēdz rakstveidā, un tas nosaka darbinieka un darba devēja savstarpējās saistības, būtiskākās tiesības un pienākumus. Praksē rodas jautājums, vai pastāv arī mutvārdu darba līgumi un kādas ir to juridiskās sekas. Protams, ka pastāv, īpaši tur, kur darba devējs negrib maksāt nodokļus valstij un algu strādājošie saņem aploksnē. Tas ir rupjš darba likuma pārkāpums, par ko uzņēmumam var piespriest naudas sodu.
Jāuzsver, ka, strādājot bez rakstveida darba līguma, cilvēks sevi pakļauj riskam, ka darba devējs mutisko norunu par algu, darba apstākļiem un citiem līguma noteikumiem var nepildīt vai pildīt nepienācīgi.
Ko nedrīkst prasīt
Pirms līguma noslēgšanas parasti notiek intervija – saruna, kurā darba devējs noskaidro pretendenta piemērotību attiecīgajam amatam. Darba likums aizliedz intervijas laikā uzdot jautājumus, kas neattiecas tieši uz izpildāmo darbu, piemēram, par ģimenes stāvokli, reliģisko pārliecību, piederību pie politiskās partijas vai darbinieku arodbiedrības, par nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Pieredze rāda, ka dažus darba devējus īpaši interesē pretendenta piederība arodbiedrībai. Dažkārt minēto aizliegumu mēģina apiet, paredzot darba līgumā punktu, ka strādājošā pienākums ir paziņot darba devējam par piederību pie arodbiedrības vai arī nekavējoties informēt par iestāšanos tajā. Arī šāda rīcība ir nelikumīga.
Kādam jābūt termiņam
Darba līguma pamatveids ilguma ziņā ir uz nenoteiktu laiku. Tikai paredzētajos izņēmuma gadījumos darba devējs ir tiesīgs to noslēgt uz noteiktu laiku, tas ir, terminētu. Uz darbinieku, ar kuru noslēgts šāds darba līgums, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz to, ar kuru noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
Papildu nosacījumi
Darba devējs var noteikt darbiniekam pārbaudes laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, lai noskaidrotu viņa atbilstību uzticēto pienākumu veikšanai. Tas dod iespēju darba devējam rakstveidā uzteikt darba līgumu, paziņojot par to trīs dienas iepriekš. Darba devējs līgumā var norādīt vēl citus nosacījumus, piemēram, vai ir tiesības strādāt blakus darbā.
Darba likumā vēl ietverta svarīga garantija, kas paredz: ja, beidzoties terminēta darba līguma termiņam, neviena puse nav pieprasījusi to pārtraukt un darba tiesiskās attiecības faktiski turpinās, līgums uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.
Jebkurus grozījumus darba līgumā var izdarīt tikai pēc darba devēja un darbinieka savstarpējas vienošanās. Tā jānoformē rakstveidā divos eksemplāros, pa vienam katrai pusei. Vienošanās par grozījumiem ir neatņemama darba līguma daļa.
