Ieņēmumu dienests katram raisa savas emocijas un asociācijas. Valsts iestāde, striktas prasības, dokumenti. Naudas un nodokļu lietās «joki mazi». Devāmies lūkot, ko nozīmē strādāt Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē.
Ieņēmumu dienests katram raisa savas emocijas un asociācijas. Valsts iestāde, striktas prasības, dokumenti. Naudas un nodokļu lietās “joki mazi”. Devāmies lūkot, ko nozīmē strādāt Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālajā iestādē.
Valsts ieņēmumu dienesta struktūra nav no vienkāršākajām. Centrālajā aparātā, reģionālajās iestādēs un nodaļās strādā vairāki simti dažādu speciālistu, galvenokārt muitas un nodokļu jautājumos, bet ir arī lietveži, informāciju tehnoloģiju speciālisti.
Iestādes “vārti” parasti ir personāldaļa, tāpēc par VID darba lietām stāsta Zemgales reģionālās iestādes “komanda” – Ingūna Kalniņa, Vineta Vilima, Inga Reinholde, Margarita Savicka, Aija Jaunmuktāne – un viņu vadītāja biroja priekšniece Dagnija Sidraba. Viņas ir tās, kas organizē konkursus, tiekas ar pretendentiem, rūpējas par iestādi “no iekšienes”, kā pašas smej, zina, kuram kas piedzimis, kurš precējies, kā arī vēlas mainīt priekšstatu par VID kā par “sausiņu” kolektīvu. “Iekšā tikšana ir ļoti formāla, bet iekšā būšana – interesanta,” viņas pārliecinātas.
Pretendentu deficīts
“Vēl pirms neilga laika strādāt valsts iestādē neskaitījās forši. Valdīja uzskats, ka uz turieni dodas tie, kas citur nevar atrast darbu. Tikai no gada sākuma, kad Latvijā īstenota algu reformajaunās darba samaksas sistēmas ieviešana tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām -, parādās informācija, ka valsts iestāde var konkurēt ar privātajiem uzņēmumiem darbinieku piesaistē. Priecē, ka pēdējā laikā man zvana un jautā par vakancēm. Tas liecina par sava veida atveseļošanos,” stāsta D.Sidraba, atzīstot, ka līdz 90. gadu beigu līmenim, kad uz vienu vietu pretendēja pat 30 cilvēku, tāls ceļš ejams. Vēl pirms apmēram pieciem gadiem ieņēmumu dienestā par vienu amatu cīnījušies astoņi līdz desmit potenciālo darbinieku, taču pašlaik konkurss bieži jārīko atkārtoti, jo neviens nav pieteicies, bet divi trīs pretendenti jau skaitās daudz. “Pozitīvais tajā, ka neatsaucas, ir stimuls pašu darbinieku karjeras izaugsmei, sākam domāt, kur ko no vietējām rezervēm pārcelt, kādus pienākumus deleģēt. Ir pārmetums, ka valsts iestādē izaugsme notiek ļoti lēni, taču mums ir pozitīvi piemēri, ka trīs gadu laikā no vecākā speciālista top par daļas vai pat nodaļas priekšnieku,” teic nodaļas vadītāja.
Ieņēmumu dienestā gaida zinošus un par sevi pārliecinātus pretendentus. “Mēs izvērtējam, cik drošs un motivēts ir potenciālais darbinieks. Mēdz gadīties, ka cilvēkam ir vairākas izglītības, bet viņš nemāk sevi pasniegt. Noteikti atbalstu kursus, kur māca komunicēšanās spējas,” teic I.Kalniņa, piebilstot, ka dažkārt nākas pretendentu uzmundrināt, jo visi VID darbinieki izturējuši konkursu.
Ieņēmumu dienestā strādā ierēdņi, kam obligāta augstākā izglītība (dominē juridiskā un ekonomiskā), un darbinieki, kam tā ieteicama.
Izaugsmes iespējas
Personāldaļas darbinieces atzīst, ka viņas darbā valsts iestādē notur stabilitāte un sociālās garantijas. “Mums ir regulāras algas konkrētos datumos – nav jābaidās, ka nebūs vai aizkavēsies. Protams, nemaksā aploksnē, līdz ar to saņemam sociālās garantijas. Darbiniekiem ir veselības apdrošināšana, strādājam normētu darba laiku līdz pulksten 17. Ilgāk nav vēlams, pat cīnāmies pret to,” stāsta D.Sidraba, atzīstot, ka viens no lielākajiem plusiem ir iespēja apmeklēt dažādus kursus. “Iestādē ir speciāli izveidots sektors, kas organizē mācības. Reizi gadā ierēdņi un darbinieki tiek novērtēti, tādējādi atklājas, kādi kursi vēl nepieciešami profesionālai pilnveidei. Tiecamies un lēni uz to ejam, ka esam servisa iestāde, tāpēc darbinieki, kas strādā ar klientiem, obligāti mācās saskarsmi,” viņa teic. VID strādājošajiem pieejama arī bibliotēka. “Aizvien vairāk darba sludinājumos parādās, ka vēlama pieredze valsts pārvaldē. Ieņēmumu dienests ir ļoti laba skola un ideāla pirmā darbavieta, kas disciplinē un daudz iemāca,” atzīst Personāla daļas meitenes.
Mīnuss – Rīgas tuvums
Pēdējos trīs mēnešos VID Zemgales reģionālajā iestādē kadru mainība sasniegusi divus procentus, informē V.Vilima. Cilvēciski darbinieku zaudēšana ir sāpīga, un tai bijuši dažādi iemesli. Ir tādi, kas, nostrādājuši desmit gadu, psiholoģisku apsvērumu dēļ vēlas dzīvē ko mainīt, ieņēmumu dienestu skāris arī “Īrijas sindroms”, bet galvenokārt strādājošie meklē labākas darba iespējas galvaspilsētā gan VID centrālajā aparātā, kur lielākas algas, gan citās iestādēs un uzņēmumos. Arī Ingūna un Dagnija savulaik strādājušas Rīgā, tāpēc var izvērtēt šādas izvēles plusus un mīnusus. “Uz iepriekšējo darbavietu – Latvijas Zinātņu akadēmiju – braukāju piecus gadus. Ceļš ir stresa pilns. Bieži gadījās sastrēgumi, nācās kavēt,” atceras I.Kalniņa. “Kā pulksten septiņos no rīta aizbrauc, tā septiņos vakarā atpakaļ. Tad vairs nav iespējams normāli paspēt domē nokārtot lietas, tikt pie ģimenes ārsta vai aiziet uz sporta zāli. Kādu laiku tā var, bet ne ilgi, tāpēc izlēmu, varbūt vērts pameklēt darbu tepat Jelgavā,” turpina D.Sidraba.
Līdzīgu kadru aizplūšanu piedzīvo arī citas VID nodaļas, jo izbraukāt uz galvaspilsētu vairs nesagādā problēmas. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, valstī izstrādāta jauna algu sistēma, kur vairāk tiek ņemta vērā izglītība, pieredze un darba stāžs.
VID domā arī par jaunu darbinieku piesaisti. Iestādes durvis atvērtas praktikantiem, cerams, drīzumā atrisināsies jautājums par stipendiju piešķiršanu studentiem, kas apgūst specifiskas, ieņēmumu dienestā izmantojamas zināšanas un vēlas šajā iestādē strādāt. Ēnu dienā un lekcijās VID iepazinuši arī skolēni.
Kopābūšana ir svarīga
“Gribam, lai saprot, ka ieņēmumu dienestā strādā tādi paši cilvēki kā visur. Arī mums ir dzimšanas dienas, aizraujoši vaļasprieki. Šeit ir ļoti interesanti,” teic Personāla daļas darbinieces, stāstot par tradīciju teju 500 cilvēkiem no visām Zemgales VID nodaļām kopā svinēt Ziemassvētkus un vasarā satikties spartakiādē, kad beidzot vaigā var redzēt tos, kuri zināmi pēc parakstiem vai balss telefona klausulē. “Katru gadu cenšamies arī pateikties mūsu labākajiem darbiniekiem. Lai nebūtu klasiskā modeļa – godaraksts, puķe un paldies – šogad viņus aizvedām ekskursijā. Kolektīvā esam kļuvuši atraisītāki, bet gribam izveidot vēl demokrātiskākas attiecības, kas palīdzētu iekšējai komunikācijai un darba procesam,” stāsta daļas vadītāja, atzīstot, ka iestādei paveicies ar tās priekšnieku. “Viņš ir jaunā tipa vadītājs, moderns, spartakiādēs ar visiem kopā var skriet un lēkt, bet, ja nepieciešams, darba jautājumos ir stingrs un prasīgs,” raksturo Dagnija.
***
“Nekad nevarēju iedomāties, ka attapšos Valsts ieņēmumu dienestā. Tie, kas lasa “Latvijas Vēstnesi” vai citus VID sludinājumus, būs ievērojuši to oficiālo izskatu. Jāuzdrošinās atnākt uz konkursu un saprast, kā ir patiesībā,” teic Aija.
***
Uzziņai
VID Zemgales reģionālās iestādes personāls
– VID Zemgales reģionālā iestāde teritoriāli aptver Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Tukuma rajonu.
– Tajā ir 515 štata vietu, no kurām 403 – ierēdņu un 122 darbinieku.
– Pašlaik iestādē ir 471 strādājošais un 44 vakanti amati.
– Muitas pārvaldē ir 61 štata vieta, vakantas – sešas.
– Nodokļu administrēšanas struktūrvienībās ir 325 štata vietas, vakantas – 30.
– Atbalsta struktūrvienībās (juristi, lietveži, IT speciālisti, autovadītāji, finanšu un citi speciālisti) ir 114 štata vietu, vakantas – astoņas.
– Amatu pienākumu pildīšanai pieprasītākā izglītība ir augstākā ekonomiskā vai juridiskā.
Privātā vai valsts struktūra?
– Atrašanās darba (civildienesta) tiesiskajās attiecībās valsts sektorā plusi ir sociālās garantijas, stabilitāte, darba samaksas regularitāte, noteikts darba laiks, garantēts apmaksāts atvaļinājums, iespēja izglītoties un profesionāli pilnveidoties.
– Kā trūkumu var minēt radošās darbības ierobežojumus, kā arī darba samaksas neelastīgumu.
– Privātā sektora priekšrocības: dinamiskākas karjeras iespējas, orientācija uz peļņu, iespējamas labas sociālās garantijas, pašiniciatīvas iespējas, elastīga darba samaksa.
– Kā trūkumus var minēt stresu, nenoteiktību, kas attiecas uz darba algas regularitāti un darba attiecību ilglaicīgumu, nenoteiktu, nenormētu darba laiku, ierobežotas iespējas izglītoties par darba devēja līdzekļiem.
Ierēdņu un darbinieku “labumu grozs”
– Veselības apdrošināšana.
– Ikgadējā atvaļinājuma pabalsts vienas mēnešalgas apmērā.
– Apmaksāts papildatvaļinājums no 6 līdz 11 darba dienām (atkarībā no ieņemamā amata).
– Apmaksāti mācību kursi profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.
– Daļēji segta mācību maksa (studijas augstskolās atbilstoši nepieciešamajai specialitātei).
– Apmaksāts mācību atvaļinājums semestra pārbaudījumu kārtošanai.
– Vienreizēji pabalsti bērna piedzimšanas, ģimenes locekļu vai apgādājamā nāves gadījumā.
– Ceļa izdevumu kompensācija (atbilstoši MK noteikumiem).
Pēc VID Personāla vadības pārvaldes materiāla
