Laukakmeņi neturas ielas bruģētajās malās, tie vietumis ir pārlieku šķautņaini un par daudz izbīdīti virs asfalta kārtas, apmales šur tur apdauzītas, iebrauktuves uz privātmājām izveidotas par zemu.
Laukakmeņi neturas ielas bruģētajās malās, tie vietumis ir pārlieku šķautņaini un par daudz izbīdīti virs asfalta kārtas, apmales šur tur apdauzītas, iebrauktuves uz privātmājām izveidotas par zemu, asfalta seguma malas apstrādātas nelīdzenas – tās ir tikai dažas no nepilnībām, ko vakar eksperti konstatēja, pieņemot ekspluatācijā Pavasara ielu.
Sākot tās apskati, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Jelgavā Gunta Skulte aģentūras “Pilsētsaimniecība” un darbu izpildītājas firmas SIA “Kulk” pārstāvjiem atgādināja, ka jau 2005. gada septembrī inspekcija pašvaldībai sniedza noteikumus par minētās ielas seguma maiņu. Tajos bija stingri sacīts, ka tā atjaunojama ar vēsturisko bruģi, kā bijis arī iepriekš, jo Pavasara iela veido Jelgavas pilsētas vēsturiskā centra robežu. Tomēr pirms gada aprīlī inspekcija atkārtoti izskatīja pašvaldības lūgumu minētajā ielā klāt asfaltu. Zīmīgi, ka jau toreiz, kad bruģis vēl nebija pazudis, vietējā vara lūdza atļauju tur vēsturiskos akmeņus neatlikt. Taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pilnībā nepiekrita Jelgavas pašvaldības ierosinājumam un noteica starp ietvi un asfaltu veidot dabīgā akmens piebruģi.
Tā kā iepriekš tur izņemtais kultūrvēsturiskais akmens, ko savā atbildībā pārņēma SIA “YIT Celtniecība”, gada laikā no apsargājamiem laukumiem pazuda, daļā Pavasara ielas atlikti laukakmeņi, bet vietumis ieklāts mūsdienīgs un skaldīts bruģis.
Inspektore G.Skulte darbu veicējas firmas SIA “Kulk” ražošanas direktoram Artūram Ošeniekam pirmkārt norādīja, ka citās pilsētās, atjaunojot ielas segumu, sagatavo arī projektu. Jelgavā Pavasara ielā tāda nav bijis. Eksperti pieļāva – ar laiku lietus smiltis sablīvēsies un līdz ar to izlīdzināsies patlaban neregulārais laukakmeņu klājums. Taču aģentūras “Pilsētsaimniecība” satiksmes drošības inženiere Dzidra Staša ievēroja, ka bruģis ir ne vien nelīdzens, bet dažviet krietni izbīdīts uz augšu – starpība vietumis bija lielāka par pieļaujamo vienu centimetru.
Apskates laikā no firmas un dienestiem neizdevās saklausīt, kā plānots nosargāt tos akmeņus, kas no it kā nobruģētās joslas viegli izņemami pat bērnam. Savukārt iepretim Pavasara ielas 23. un vēl dažiem namiem iebrauktuve privātmāju teritorijā ir par vairākiem centimetriem zemāka nekā bruģa slānis.
Par kvadrātveida ielāpu jaunajā asfaltā A.Ošenieks sacīja, ka segums bija jāizgriež, jo jau iepriekš (pirms “Kulk” sāka tur strādāt) zem grunts bijis saliekts un neredzams ūdensvada regulēšanas krāns.
“Ļoti nenopietni, ka pirms darbiem uzzīmēta tikai seguma atjaunošanas skice bez kārtīga projekta,” saka G.Skulte. Viņa gan piebilst, ka inspektoru galvenais pienākums nav sodīt, bet panākt kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Firmas “YIT Celtniecība” projekta vadītāja no Somijas vietnieks Latvijā būvdarbu vadītājs Viesturs Pumpa vakar “Ziņām” nevarēja pateikt, vai uzņēmums par pazudušo bruģi vērsies pie likuma sargiem. Arī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē šādu informāciju nesniedza.
SIA “Kulk” atbilstoši likumdošanai Pavasara ielas segumam devusi divu gadu kalpošanas garantiju. Tikai laika gaitā varēs vērot, vai pilsētas saimnieki pietiekami uzmana asfalta kvalitāti.
Jāpiebilst, ka pilnībā Pavasara ielu ekspluatācijā pieņems līdz ar citiem tuvējās apkaimes ceļiem, kad SIA “YIT Celtniecība” pabeigs ūdenssaimniecības attīstības projektu mūsu pilsētā.
