Pārtikas un veterinārais dienests aicina karstajā laikā pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo kā lauksaimniecības, tā mājas un istabas dzīvniekiem ilga uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina karstajā laikā pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo kā lauksaimniecības, tā mājas un istabas dzīvniekiem ilga uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi.
PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis “Ziņām” teic, ka līdz šim veterinārie inspektori nav saņēmuši informāciju par kādā saimniecībā karstuma nomocītiem lopiņiem. Viņš zina stāstīt, ka lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst atklātās ganībās, bezvējā vai karstās telpās. Lai izvairītos no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens. Tā rīkojas arī Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, kur Cīruļos saimnieko Arvīds Tukulis ar brāļadēlu Jāni. Ik dienas ganībās laiž vairāk nekā 200 piena devēju, bet pāris stundu pēc pusdienlaika tās dzen kūtī slaukšanai. Tādējādi kaut nedaudz izdodas mazināt gotiņu grūtības atklātā laukā. Pēc izslaukšanas lopus ganībās laiž tikai ap pulksten sešiem vakarā. Taču A.Tukulis atzīst – sutoņa ragainēm nepatīk, lielu dienas daļu viņas pavada guļot zālē, tik intensīvi nebarojas, un tas savukārt atsaucas uz slaukuma daudzumu.
Strādā pastiprināti
PVD aicina neganīt govis, aitas, cūkas (īpaši zirgus) karstajās pēcpusdienās no pulksten 12 līdz 16, sagādāt tiem nojumi vai paēnu, bet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, – ventilāciju. A.Žilvinskis akcentē, ka šajā laikā dienesta inspektori strādā pastiprinātā režīmā, biežāk dodas apskatīt gan lielsaimniecības, gan viensētas ar dažiem lopiem.
“Ja dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana, tas liecina par pārkaršanu,” A.Žilvinskis šādā gadījumā aicina nekavējoties sazināties ar veterinārārstu un ievērot viņa norādījumus.
Līdz veterinārārsta atbraukšanai pēc iespējas pārkarsušais dzīvnieks jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā, jāaplej un jādzirda ar vēsu ūdeni, jāliek remdena ūdens kompreses. Jārada mierīga vide bez papildu stresa. Lai tādas situācijas nenotiktu, lopkopības speciālisti rosina saimniekus vismaz divas reizes dienā kārtīgi aplūkot lopus un uzmanīt to izmaiņas.
Knišļi kaitē rītos un vakaros
Kā norāda PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs, dažādi asinssūcēji kukaiņi, radot sāpes un stresu, apdraud mājdzīvnieku veselību un bieži arī dzīvību ganībās.
Mitrās, ēnainās vietās mežā un krūmājos sastopami odi, kas visaktīvākie ir vakaros, naktīs, kā arī apmākušās dienās.
Dunduru mātītes dūriens ir sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, tie parasti uzturas mitrās vietās – pie ūdeņiem.
PVD ziņo, ka dažas mušu sugas ir plēsīgas, citas sūc asinis, piemēram, sīvā muša. Uz lopiņa un cilvēka ķermeņa tās uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti sīvās mušas var novērot sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām.
Bīstamas ir arī miģeles – sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi garām kājām. To mātītes sūc citu kukaiņu asinis, bet dažas sugas – arī siltasiņu dzīvnieku un cilvēka asinis. Tās var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus.
Pēdējos gados vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem sagādājuši knišļi. Tie ir aktīvi no rītiem un vakaros, bet nelido, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļi olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Masveidā savairojas karstā un sutīgā laikā, kad pazeminās ūdens līmenis baseinos, tas ir pietiekami silts, turklāt šādu ūdenskrātuvju apkārtnē daudz. Latvijā konstatētas 30 knišļu sugas.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no asinssūcēju kukaiņu uzbrukumiem, knišļu aktīvajā periodā – jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū, ja nav pārāk karsts, un pa nakti līdz saules lēktam.
Katram dzīvniekam atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Kodumu vietās var veidoties tikai iekaisums, bet, ja to daudz, iespējams anafilaktiskais šoks, un no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem lopiņš var iet bojā.
Ja tiek novērota knišļu masveida savairošanās, dzīvnieki nav jālaiž ārā.
***
Lai pasargātu dzīvniekus no kukaiņu kodumiem
PVD aicina apstrādāt dzīvniekus ar repelentiem jeb līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai pirms mājlopu izlaišanas ganībās. Pirms to iegādes noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem aizliegta. Ja dzīvnieku smagi sakoduši asinssūcēji kukaiņi, piemēram, knišļi, nekavējoties tas jāved uz novietni vai zem nojumes.
