«Vai izlaidumā vietas pietiks visiem?» zemgaliete: Johaidī, ja mazās lauku skolas spēj izlaidumus noorganizēt kultūras namos, kāpēc pilsēta ir tik nespējīga? Ne jau skolas aktu zāle ir tā galvenā un vienīgā, kur rīkot svinības.
“Vai izlaidumā vietas pietiks visiem?”
zemgaliete: Johaidī, ja mazās lauku skolas spēj izlaidumus noorganizēt kultūras namos, kāpēc pilsēta ir tik nespējīga? Ne jau skolas aktu zāle ir tā galvenā un vienīgā, kur rīkot svinības. Svētkus rada cilvēki, vietai nav nozīmes. Arī sporta zālē var organizēt izjustus svētkus. Vienkārši skolas vadībai negribas domāt, kā visu sarīkot, labāk darīs, kā iepriekš. Žēl! Daudziem būs sabojāta svētku izjūta.
ella: Šo to zinu par izlaidumiem. Smieklīgi redzēt, ka skolniece, kam visu gadu neatrodas nauda, lai nopirktu darba burtnīcu, uz izlaidumu ierodas kleitā, kuras vērtība ir vidējas Latvijas iedzīvotāja mēnešalgas apmērā, karaliskām ondulācijām, nagiem līdz ceļiem, saņem nelielai puķu dobei pietiekamu ziedu daudzumu plus aploksnes, groziņus, bučas un tā tālāk. Katram absolventam ir iespēja pēc svinīgās daļas nedoties kolektīvi piedzerties, bet savās mājās saņemt tuvinieku apsveikumus un pienācīgi par tiem pateikties. Izlaidumā tiešām pilnīgi pietiek, ja atnāk vecāki, lai papriecātos par sava bērna pēdējiem soļiem uz vecāku rēķina.
pauze: Pirms diviem gadiem arī karstā vasaras dienā centāmies izturēt svinīgo aktu Valsts ģimnāzijas pārbāztajā glaunajā aktu zālē (ar auru). To sajust neizdevās, tikai sviedru smārdu, nosvīdušas, sarkanas sejas, sagurušas vecāsmātes, niķainus bērnus. Meitu neredzēju, jo sēdvietu paveicās dabūt tikai zāles pašā tālākajā galā. Visi bija laimīgi, ka tas nu reiz ir cauri. Nekā īpaši svinīga un atmiņā paliekoša nebija. Diemžēl vienīgi pārbāztā zāle. Vai gan izlaidumu nerīko, lai būtu ko atcerēties? Skolotāju plejāde uz skatuves gan varēja atpūsties. Ja grib, iespējams atrast citas telpas, esmu par to pārliecināta.
Učene: Mīļie absolventi un vecāki! Lasot šos tekstus, rodas doma, ka izlaidums lielākajai sabiedrības daļai saistās ar materiālajām vērtībām. Varbūt katras klases absolventi kādu stundu varētu sēdēt uz skatuves, sadalot laikus, un saņemt ziedus un dāvanas. Skanētu mūzika, būtu jauka gaisotne kopā ar radiem un draugiem. Skolotāji, kas visus gadus mācījuši, taču nav nepieciešami.
