Rīga, 7.jūn. Nav nekāda pamata runām par iespējamu lata devalvāciju, uzsver Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Premjers kategoriski noraida iespēju devalvēt latu, tādējādi mēģinot atrisināt kādas problēmas. Šādu iespēju neatbalsta ne viņa vadītā valdība, ne arī Latvijas Banka, informēja Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins.
Kā ziņots, lai palielinātu Latvijas ārējo konkurētspēju, nepieciešams devalvēt latu. Šādu viedokli šodien Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā otrā inflācijas pētījuma «Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas» prezentācijā pauda BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags.
Pētījumā secināts, ka valdības apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns ir vājš instruments cīņā ar pieaugošo inflāciju. Inflācijas uzvaras gājiens nākamajos mēnešos tikai turpināsies un septembrī tā varētu sasniegt 10%, šodien žurnālistiem prognozēja Vanags.
Kaut arī patlaban vērojama neliela situācijas uzlabošanās un ir nedaudz samazinājies izsniegto kredītu apjoms un kritušās nekustamā īpašuma cenas, inflācijas apkarošanas plāns nenovērš būtiskas problēmas un tuvākā nākotnē nesniegs rezultātus, uzsvēra BICEPS izpilddirektors.
Inflācijas apkarošanas plāns paredz tikai viena veida inflācijas samazināšanas instrumenta izmantošanu – pieprasījuma samazināšanu, taču trūkst ārējās situācijas analīzes un risinājumu, kā apstādināt Latvijas ekonomikas ārējās konkurētspējas lejupslīdi, sacīja Vanags.
Viņš norādīja, ka patlaban Latvija tērē par trešdaļu vairāk nekā spēj nopelnīt. Latvijas ārējo konkurētspēju varētu palielināt lata devalvācija, pielīdzinot to eiro valūtai ar attiecību 1:1. «Šādā gadījumā būs problēmas palīdzēt cilvēkiem, kuri būs ņēmuši kredītus eiro valūtā, taču lata vērtību cilvēka kabatā tas nemazinās,» apgalvoja Vanags, uzsverot, ka sadārdzināsies importa preču cenas, taču samazināsies vietējā ražojuma produktu cenas.
Gandrīz vienmēr fiksētais valūtas kurss beidzas ar devalvāciju, un visos gadījumos līdz pēdējam brīdim atbildīgās amatpersonas un institūcijas ir apgalvojušas, ka valūta nekad un nekādā gadījumā netiks devalvēta.
Vanags arī norādīja, ka Latvijas tekošā konta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu sasniedzis Seišelu salu, Kiribati, Gajanas, Grenadas un citu Karību jūras «banānu republiku» līmeni.
Kā galvenos augstās inflācijas iemeslus Latvijā Vanags minēja izmaiņas darba tirgū un ārējā sektorā. Cilvēku pieprasījums pēc arvien lielākām algām rada lielas izmaksas darba devējiem, kā dēļ vērojams nemitīgs cenu kāpums.
«Vēl lielākas bažas rada tas, ka šobrīd vērojams liels cenu spiediens no pašmāju ražotāju puses,» sacīja Vanags. «Ražotāju cenu inflācija jau šobrīd sasniedz 20%, un tā, visticamāk, turpināsies pašlaik esošā masveida algu pieauguma dēļ, kas pēdējā gada laikā pārsniedzis 30%.»
Lai novērstu Latvijas ekonomikas pārkaršanu un cīnītos ar nepārtraukto inflācijas pieaugumu Latvijā, pētījuma autori kā iespējamos risinājumus nosauc nepieciešamību īstenot stingru fiskālo politiku, samazinot valdības izmaksas, vai valūtas kursa maiņu.
«Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas» ir otrais inflācijas pētījums, kurā neatkarīgi eksperti no BICEPS pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas analizē straujo inflācijas kāpumu, arvien pieaugošo importa pieaugumu un ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Pētījumā autori analizējuši arī valdības apstiprināto inflācijas novēršanas plānu, noteikuši tā stiprās puses un trūkumus.
Pirmais BICEPS un Rīgas Ekonomikas augstskolas inflācijas pētījums «Inflācija Latvijā – vai tā ir neatminama mīkla?» tika prezentēts pagājušā gada maijā. Pētījuma gaitā situācija Latvijā tika salīdzināta ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījuma autori arī skaidri iezīmēja inflācijas iemeslus un ieskicēja rīcības modeļus valdībai.
