Šogad par sava īpašumu nesakopšanu, kas novedusi pie kūlas ugunsgrēkiem, sastādīti 15 administratīvo pārkāpumu protokoli. Atbildēt par to nāksies arī pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība» – protokoli sastādīti par deviņām tās apsaimniekojamām teritorijām.
Pērn par īpašuma nesakārtošanu bijuši 25 protokoli, un soda naudās iekasēti 285 lati, bet šogad piecos mēnešos pie atbildības saukti jau 15 īpašumu apsaimniekotāji. Ņemot vērā, ka kūlas ugunsgrēku skaits Jelgavā un rajonā salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies uz pusi, tas ir labs rezultāts, uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes ugunsdzēsības inspektors Dainis Zemgalnieks.
Deviņi protokoli sastādīti aģentūrai «Pilsētsaimniecība», bet, ticamākais, tie tiks apvienoti vienā. VUGD Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis sola, ka no soda aģentūra neizbēgs, jo būtu netaisnīgi vērsties tikai pret privātpersonām.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns uzsvēra, ka vēl nav skaidrs, vai visi īpašumi, par kuriem uzlikts sods, ir tās apsaimniekošanā.
«Šogad pirmo reizi pašvaldība piešķīra līdzekļus visu teritoriju vienreizējai nopļaušanai, taču tas ir par maz, jo nereti deg arī tur, kur zāle tikusi pļauta,» piebilst A.Baļčūns.
D.Zemgalnieks kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanos skaidro gan ar bargajiem sodiem, gan laika apstākļiem, kas šogad nebija piemēroti pērnās zāles dedzināšanai.
«Iespējams, iedzīvotāji kļuvuši kulturālāki. Par laimi, pēdējos gados nevienā kūlas ugunsgrēkā pie mums nav cietuši cilvēki, tomēr tie nodarījuši lielus postījumus,» skaidro A.Feldmanis.
Jāatgādina, ka par īpašuma nesakārtošanu fiziskai personai draud sods līdz 100 latiem, bet juridiskai – līdz 1000. Savukārt par tīšu kūlas dedzināšanu vainīgajai privātpersonai var uzlikt naudas sodu līdz 200 latiem, bet juridiskai – līdz 2000, turklāt paredzēts arī administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.
