Siltie laika apstākļi jūnijā sekmē augļkoku un ogulāju slimību un kaitēkļu attīstību un izplatību, savukārt sējumos nepieciešama savlaicīga augu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī jāpiebaro augi un jāiznīdē nezāles.
Siltie laika apstākļi jūnijā sekmē augļkoku un ogulāju slimību un kaitēkļu attīstību un izplatību, savukārt sējumos nepieciešama savlaicīga augu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī jāpiebaro augi un jāiznīdē nezāles.
Šomēnes ir būtiski novērtēt augļkoku un ogulāju fitosanitāro stāvokli, un laika apstākļi jūnijā būs noteicošie slimību un kaitēkļu izplatībā un attīstībā sējumos.
Izlaiž spožlapsenītes
Ābeles jau noziedējušas, un pašlaik vēlams tās nosmidzināt ar fungicīdu, kas pasargā no ābeļu un bumbieru kraupja. Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā eksperte agronomijā Anita Trūpa tam iesaka pievienot arī insekticīdu pret ābolu zāģlapseni. “Ābeļu zaļā laputs jāierobežo, ja uz 100 vasām ir desmit to koloniju, savukārt ābeļu pelēkā laputs – ja ir viena divas kolonijas,” speciāliste skaidro, ka pret ābolu tinēju un pīlādžu tīklkodi parasti insekticīds jāizsmidzina dažas nedēļas pēc ābeļu noziedēšanas. Jūnijā, kad saulrietā gaisa temperatūra dārzā ir plus 17 – 18 grādu, ābolu tinējs turpinās dēt olas, un bioloģiskās saimniekošanas piekritējiem divas trīs dienas pēc tam, kad tas noticis, jāizlaiž trihogrammas. “Bumbieru augļus dažviet stipri bojā bumbieru pangodiņš, kāpuri izēduši augļa iekšieni. Tie nomelnē, līdz ar to priekšlaicīgi nobirs,” novēroto atklāj A.Trūpa un atgādina, ka bojātie augļi jāsavāc un jāiznīcina. Vairākos dārzos bumbieru lapas bojā lapu pangērces.
Savukārt plūmju dārzos pēdējā maija nedēļā sāka lidot plūmju tinēja taureņi, un šomēnes, īpaši siltajās sienās, tie darbosies aktīvāk un dēs olas. Speciāliste tos iesaka iznīcināt, izlaižot trihogrammas, bet kāpuru masveida šķilšanās laikā – lietot insekticīdu. Ķiršos pret ķiršu lapbiri, kraupi, kauleņkoku pelēko puvi un citām sēnīšu ierosinātām slimībām ieteicams nosmidzināt ne vēlāk kā četras nedēļas pirms ražas vākšanas.
Jūnijā jāpārlūko arī jāņogu un upeņu stādījumi – jāiznīcina kalst sākušie zari, kurus bojājis ogulāju stiklspārnis. Ogulāju lapas iecienījušas arī sarkano un bālo pangu laputis. To ierobežošanai lietojami atļautie insekticīdi, stingri ievērojot nogaidīšanas laiku.
Sējumos miltrasa un rūsa
Ziemāju laukos jūnija vidū lidos un dēs olas pangodiņi, kā arī turpinās izplatīties graudzāļu miltrasa, lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība. Mēneša beigās parādīsies dzeltenā un brūnā rūsa. “Vasarāju labību sējumos jūnijā postīgas būs laputis un labību lapgrauži. Atsevišķos laukos vajadzēs apkarot laputis, kuru darbības dēļ augiem dzeltē lapas un vārpās veidojas sīki graudi. Bet miežus inficē tīklplankumainība,” vecākā eksperte agronomijā bilst, ka maija beigās šī slimība dažviet inficēja pat 100 procentu augu. Lai to ierobežotu, parādoties slimības pirmajām pazīmēm, jāizsmidzina atbilstošs fungicīds. Ja jūnijā sāksies mitrs laiks, iespējama graudzāļu miltrasas un rūsu izplatība. Vasaras kviešus inficēs dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība, bet auzas – brūnplankumainība. Šo slimību izplatības gadījumā sējumos stiebrošanas stadijā var būt nepieciešams pirmais agrais smidzinājums ar fungicīdu.
Līdzēs līmes slazdi
Kāpostu lauki jāsargā arī no cekulkožu bojājumiem. Bioloģiskās saimniekošanas piekritējiem A.Trūpa spradžu ierobežošanai iesaka izmantot pelnus, skuju miltus, tabakas putekļus. “Kartupeļu stādījumos mēneša trešajā dekādē sāks izplatīties sausplankumainības, un tā beigās agro tupeņu laukos iespējama kartupeļu lakstu puves (fitoftoras) parādīšanās,” viņa brīdina.
Sīpolu stādījumi jāsargā no neīstās miltrasas infekcijas, kā arī no sīpolu mušas un ziedmušas. Speciāliste to izlidošanas laikā iesaka uzlikt dzeltenos līmes vairogus – tā daļēji var izķert kaitēkļus un noteikt lidošanas sākumu, lai sējumos savlaicīgi izsmidzinātu insekticīdu. Jūnijā jāuzmana arī burkānu lauki, jo mēneša beigās sagaidāma to mušas izlidošana. Tā vairāk bojās dārzeņus, kas aug smilšainās augsnēs, vai arī tur, kur netika ievērota augu maiņa. Arī burkānu mušas parādīšanos var noteikt, uzliekot dzeltenos līmes slazdus. Ar tiem, lai izķertu kaitēkļus, mazdārziņos būs pietiekami, savukārt lielākās platībās jālieto ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.
