Varšava, 12.jūn., LETA–DPA. Polija, «pilnīgi iespējams», izmantos savas veto tiesības Briselē paredzētajā Eiropas Savienības (ES) līderu apspriedē, kurā galvenā uzmanība tiks veltīta ES konstitūcijas projektam, otrdien paziņoja Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis.
«Nekad un nekādos apstākļos mēs nepiekritīsim tam, kas mums tiek piedāvāts tagad, un mums šķiet, ka vislabākais risinājums Eiropai ir kvadrātsaknes sistēma,» Kačiņskis otrdien paziņoja Polijas radio.
Polija iebilst pret tā dēvēto «dubultā vairākuma» balsošanas sistēmu, kas ierakstīta pašreizējā ES līguma projektā, un pieprasa nomainīt to ar tā dēvēto «kvadrātsaknes» sistēmu, kas palielināšot mazāko ES dalībvalstu pilsoņu ietekmi balsošanā.
Tomēr Kačiņskis pauda cerību, ka pēc 21.jūnijā un 22.jūnijā paredzētās ES līderu apspriedes sāks darboties starpvaldību konference, kas pabeigs darbu pie ES nākamās konstitūcijas.
Uz Poliju tiek izdarīts liels spiediens, lai tā atteiktos no saviem iebildumiem pret dubultā vairākuma balsošanas sistēmu, kas iekļauta konstitūcijas projektā, tādējādi dodot iespēju ātrāk to pieņemt.
Ceturtdien Polijas galvaspilsētā ieradīsies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, bet piektdien – Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero ar līdzīgu vēsti Varšavai.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Peterings savas vizītes laikā brīdināja Poliju par «problēmām», kas radīsies, ja tā turpinās bloķēt progresu konstitūcijas pieņemšanā.
Konstitūciju uzskata par nepieciešamu reformu, kas optimizēs lēmumu pieņemšanu 27 valstu blokā un sagatavos to turpmākai paplašināšanai austrumu virzienā.
Taču Kačiņskis apgalvo, ka Polija ir gatava «mirt» par izmaiņām balsošanas sistēmā, kas palielinātu ES mazāko dalībvalstu pilsoņu ietekmi.
Lielākā daļa ES valstu atbalsta dubultā vairākuma sistēmu, kas iekļauta pašreizējā konstitucionālajā līgumā.
Saskaņā ar šo sistēmu lēmumi 27 valstu blokā jāatbalsta vismaz 55% tā locekļu (vismaz 15 dalībvalstīm), kuras pārstāv vismaz 65% no ES iedzīvotāju kopskaita.
ES konstitūcijas projekts, kas tika atlikts pēc tam, kad to noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji, var stāties spēkā vienīgi tad, ja to pieņēmušas visas 27 ES dalībvalstis.
Līdz šim tikai 18 valstis oficiāli apliecinājušas savu atbalstu līguma projektam.
