Latvijas valdības pretinflācijas plāna ietvaros ar 2007. gada 12. jūniju stājušies spēkā grozījumi septiņos nodokļu politiku un kreditēšanu regulējošos likumos. «Ziņas» interesējās, vai tas varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgus tendences.
Latvijas valdības pretinflācijas plāna ietvaros ar 2007. gada 12. jūniju stājušies spēkā grozījumi septiņos nodokļu politiku un kreditēšanu regulējošos likumos. “Ziņas” interesējās, vai tas varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgus tendences.
Jelgavā darbojas vairāki desmiti nekustamā īpašuma firmu (pilsētas telefonu grāmatā “Ziņas” saskaitīja četrdesmit četras), un iespējamajiem klientiem nebūtu iemesla sūdzēties par konsultantu, vērtētāju, zemes un mājokļu tirgotāju pieejamību. Lielākās un stabilākās piedāvā pilnu konsultāciju un pakalpojumu spektru. Palielinās to firmu skaits, kas darbojas visā valstī un ārpus tās, bet Jelgavā atvērušas savas filiāles. Nekustamā īpašuma pircēji pieprasa gan zemi dažādiem nolūkiem, gan dzīvokļus, netrūkst arī intereses par komerctelpu iegādes iespējām.
Mājokļu piedāvājums Jelgavā
Dzīvokļu jomā mūsu pilsētā pašreiz vislielākais ir otrreizējā tirgus piedāvājums, sevišķi divu un trīs istabu dzīvokļiem. To vidējās cenas Jelgavā svārstās no 800 līdz 1000 (atsevišķos gadījumos līdz 1200) latiem par kvadrātmetru, un aktīvākie pircēji ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem, lai gan netrūkst arī jaunu mājokļu tīkotāju lielākā vecumā. Privātmājas (apmierinošā stāvoklī) pilsētā var iegādāties par 55 000 – 105 000 latiem, rajonā – sākot no 25 000 latu. Zeme komercapbūvei un ražošanai Jelgavā pieejama no 20 līdz 70 latiem kvadrātmetrā.
Pretinflācijas plāns darbībā
Pēc ilgas turēšanas slepenībā beidzot sācis darboties Latvijas valdības pieņemtais pretinflācijas plāns – 12. jūnijā stājās spēkā grozījumi septiņos likumos, kas, iespējams, ietekmēs gan nekustamā īpašuma tirgus cenas, gan rosinās bankām un citām kredītiestādēm būt daudz piesardzīgākām, veidojot savu kreditēšanas politiku. Pēc speciālistu vērtējuma, jaunu mājokļu pārdošanas cenas sasniegušas maksimumu, un to palielinājums tuvākajā laikā nav gaidāms. Vai cenas samazināsies un notiks tā saucamais “burbuļa plīsums”? Jo pastāv respektējams viedoklis, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas patlaban sasniegušas griestus un vairs neatspoguļo pieprasījuma un piedāvājuma reālo samēru?
Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti tomēr ir visai atturīgi prognozēs par gaidāmajām cenu izmaiņām. SIA “Arco Real Estate” Jelgavas filiāles vadītājs Uģis Skrupskis paredz, ka sevišķi lielas tās nav gaidāmas: “Iespējamā cenu korekcija 10 – 15 procentu robežās mūsu pilsētā varētu izpausties tādējādi – nedaudz tā kritīsies dzīvokļiem vecajās mājās, bet palielināsies jaunajās. Dārgākie dzīvokļi ir pilsētas centrā ar augstajiem griestiem un kvalitatīvu remontu, apmēram tikpat maksās mājokļi jauno projektu namos. Jelgavā tie aizņem mazāko tirgus daļu, daudz lielāks ir piedāvājums vecajos namos. Cenu ziņā starp dzīvokļiem vecajās un jaunajās mājās būtisku atšķirību nav, kas uzskatāma par Jelgavas īpatnību atšķirībā, piemēram, no Rīgas.” Pašlaik lielākais pieprasījums Jelgavā ir pēc mājām, kuru platība nepārsniedz 200 kvadrātmetru, un dzīvokļiem līdz 100 kvadrātmetriem. Mūsu pilsētā ir visai liels apbūves gabalu piedāvājums, savukārt dzīvokļu – mazāks par pieprasījumu. Kā atzīst U.Skrupskis, mājokļa izvēli likumsakarīgi ietekmē tā cena. Bet vērojama tendence, ka arvien biežāk cilvēki pievērš uzmanību, lai apkārtnē būtu sakārtota infrastruktūra – tuvumā bērnudārzs, skola, labi ceļi, kā arī citas komunikācijas. Bija brīdis, kad labprāt tika pirktas mājas arī dziļi mežā vai dārzu rajonos, bet arvien biežāk pircējs izšķiras par mājokli sakārtotā vidē.
Cenas būtiski nekritīšoties
Firmas “Kolonna Nekustamie īpašumi”, kas nesen atvērusi filiāli Jelgavā, direktore Inga Piterniece uzskata, ka pretinflācijas plāna ietvaros veiktās izmaiņas likumdošanas aktos nekustamā īpašuma tirgu būtiski neietekmēs. Grozījumus nodokļu un nodevu likumos speciāliste uzskata par samērā nekorektiem. It kā taisnīgā nodevas paaugstināšana par katru trešo īpašumu radīs problēmas, jo pagaidām nav skaidrs, kā un pēc kāda principa tos skaitīs. Ir tūkstošiem gadījumu, kad cilvēkam ir viens īpašums ar vairākiem kadastra numuriem. Piemēram, ir mājoklis un garāža ar diviem dažādiem numuriem, un, lai gan faktiski tas ir viens īpašums, būs fiksēti divi. Tādējādi nākamais jau skaitīsies trešais īpašums, un par to būs jāmaksā paaugstināta nodeva. Saistībā ar izmaiņām kreditēšanas nosacījumos, ka kredītiestādes pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par personas oficiālajiem ienākumiem un tikai tad izsniedz kredītu, to pieejamība kļūst apgrūtinošāka. Tomēr bankas joprojām ieinteresētas noturēt stabilu izsniegto kredītu līmeni, un I.Piterniece paredz, ka tām būs jāizdomā citi “knifi” klientu piesaistei. Speciāliste pievienojas viedoklim, ka cenu samazinājums nekustamā īpašuma tirgū tomēr gaidāms un tāda tendence jau manāma, taču tas nebūs tik ievērojams, lai varētu runāt par “plīstošā burbuļa” efektu.
Pagaidīt vai pasteigties
Nevar noliegt, ka nekustamo īpašumu biznesā iesaistītie nav ieinteresēti mājokļu un zemes cenu kritumā, kas varētu rasties pretinflācijas pasākumu ietekmē. Domājot atbilstoši ekonomikas likumiem, cenu samazinājums tomēr ir ļoti iespējams. Loģiski, ka tirgotājam izdevīgi pārdot savu preci, gūstot lielāku peļņu, tāpēc, ja tiek kultivēts viedoklis par iespējamo cenu kritumu nākotnē, potenciālais pircējs var kļūt apdomīgāks un labāk uzgaidīs nekā “pa galvu pa kaklu” centīsies iegādāties mājokli “rīt līdz pusdienas laikam”. Kā būs dzīvē, protams, rādīs laiks, tirgus ekonomikas apstākļos cenu prognozes ir visai nepateicīga lieta.
