Es mīlu savu zemi, bet nemīlu savu valsti. Kāds cilvēks kādā konkrētā kontekstā reiz to tā pateicis. Tagad šī doma kalpo daudziem latviešiem, lai apzīmētu savu nostāju.
Es mīlu savu zemi, bet nemīlu savu valsti. Kāds cilvēks kādā konkrētā kontekstā reiz to tā pateicis. Tagad šī doma kalpo daudziem latviešiem, lai apzīmētu savu nostāju. Bez konteksta. Parasti gan tas laikam domāts kā pretspars dažādām nelikumībām, kas valstī notiek.
Tomēr man jādomā, kā tas nākas – mīlēt zemi, nemīlēt valsti. Varbūt tāpēc mīlam, ka dziļi iespiedies apziņā “No zemes esi nācis, par zemi jāpaliek”? Mīlam šo pārtapšanu. Vai tā ir mūsu identificēšanās?
Turklāt jājautā, kuru zemi mēs mīlam, – savu privāto, valsts īpašumu, pašvaldības vai uzpircēja īpašumā esošo?
Starp citu, šī doma par zemes mīlestību ļoti labi raksturo tieši šeftmaņus. Viņi tiešām mīl zemi, bet ne valsti. Sevišķi to, kas atrodas kāpu zonā vai citā ekskluzīvā vietā. Tie, kas savā privātīpašumā uzliek asus žogus un palaiž trīs sargsuņus, mīl zemi, bet ne valsti.
Zeme bez cilvēkiem var pastāvēt, bet valsts bez cilvēkiem nevar. Īsi sakot, tie, kas mīl zemi, nemīlot valsti, nemīl cilvēkus, bet mīl īpašumus.
Var nepatikt šis tas no tā, kas šajā valstī notiek. Tas ir cits jautājums.
Man, piemēram, nepatīk, ka tad, kad skan himna, tā skan tehniski. Ieslēdz un atskaņo, bet “masas” stāv un klausās. Tur nav vainojama ne valdība, ne Saeima, ne birokrāti. Latvieši, dziedātāju tauta, lepojas ar saviem dziesmu svētkiem, bet ir pakūtri himnas dziedātāji.
Esam naski uz viegli lietojamā paviršu asimilēšanu. Ne tik dedzīgi ieraudzīt, kā, piemēram, amerikāņi dzied savu himnu, – pieliekot roku pie sirds.
Vai visiem amerikāņiem patīk viss, kas notiek viņu valstī? Nē. Bet vai viņi dzirdēti sakām, ka mīl savu zemi, bet ne valsti? Visticamāk, šāds teiciens nav kļuvis par krietnas amerikāņu daļas “mantru” – ātrai savas domas paušanai ar gandrīz sakrālu jēgu.
Es noteikti neesmu starp tiem, kas varētu teikt, ka mīlu zemi, bet nemīlu valsti.
Zemei ir Zemesgrāmata, valstij – Satversme. Varbūt tāpēc, ka man nepieder Zemesgrāmata, varu tik vieglprātīgi teikt – mīlu valsti?
