Rīga, 15.jūn. Tautas partijas (TP) frakcija šodien iesniedz priekšlikumus partiju finansēšanas likumā, rosinot priekšvēlēšanu tēriņu griestus paaugstināt no pašreizējiem 20 santīmiem līdz 55 santīmiem par katru vēlētāju, informēja TP frakcijas preses sekretāre Una Pušpūra.
Kopumā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēs izlietot aptuveni 770 000 latu. Ja pašvaldību vēlēšanās partija kandidē 80 vēlēšanu apgabalos, tad vidēji tēriņi vienā apgabalā būs aptuveni 9000 latu. Izstrādājot TP ierosinājumus, esot ievērots aģitācijas materiālu cenu pieaugums vietējā radio un televīzijā līdz ar inflācijas paaugstināšanos.
TP rosina priekšvēlēšanu aģitācijas termiņu no pašreizējām 270 dienām saīsināt līdz 150 dienām. Ja kāda trešā persona vēlēsies iesaistīties priekšvēlēšanu aģitācijā un izdot vairāk nekā piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (patlaban 600 latus), viņai būs jāreģistrējas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un jāieceļ par finansēm atbildīgā persona, kas uzskaitīs visus tās veiktos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus.
Turklāt trešajām personām saskaņā ar TP iesniegtajiem ierosinājumiem būs jāsniedz KNAB arī vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, kā to dara politiskās organizācijas (partijas vai to apvienības).
Ierosinājumi izstrādāti, ņemot vērā arī ārvalstu priekšvēlēšanu tēriņu praksi, īpaši Kanādas un Lielbritānijas pieredzi. TP uzskata, ka priekšvēlēšanu tēriņu uzskaitījumiem jābūt maksimāli atklātiem, lai sabiedrībai un uzraugošajām institūcijām nerastos šaubas par tās darbību.
Pēc sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieces, politoloģes Ivetas Kažokas domām, 770 000 latu priekšvēlēšanu reklāmas kampaņām ir par daudz, īpaši, ja tiek saīsināts priekšvēlēšanu periods.
«Tas nozīmētu, ka pašvaldību vēlēšanas 2009.gadā būtu gandrīz trīs reizes dārgākas nekā 2005.gadā. Attiecīgi palielinātos partiju nepieciešamība atrast lielus finanšu līdzekļus un atkarība no finansējuma devējiem,» sacīja Kažoka.
Kažokas skatījumā gandrīz visas partijas 2005.gada pašvaldību vēlēšanu tēriņu griestus ievēroja vai pārkāpa minimāli. Tas nozīmē, ka griestus varētu pielāgot inflācijai un vēl nedaudz paaugstināt, bet ne jau trīskāršot.
TP piedāvāto trešo personu aģitācijas regulējumu pētniece raksturoja kā cerīgu. «Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka tiek ņemta vērā ārzemju prakse šo jautājumu regulēšanā – Kanāda un Lielbritānija ir saskārusies ar līdzīgiem jautājumiem, kas tiek risināti Latvijā,» sacīja Kažoka.
Viņa uzskata, ka 600 latu robeža, lai iestātos pienākums reģistrēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ir samērīga. Papildus būtu jādomā, vai arī trešo personu izdevumiem būtu nosakāmi griesti, kādiem būtu jābūt masu mediju pienākumiem attiecībā uz šo reklāmu izvietošanu un kādiem jābūt aizsardzības mehānismiem, lai partijām nebūtu iespējas pārtērēt atļautos izdevumus, kampaņu veicot caur sabiedriskajām organizācijām, nodibinājumiem un tamlīdzīgām institūcijām.
Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka partija par minēto likumu grozījumiem vēl nav lēmusi, taču, viņaprāt, ir atbalstāms priekšlikums, kas paaugstina priekšvēlēšanu izdevumus inflācijas pieauguma dēļ.
«Ir saprotams, ka viss paliek dārgāks un arī pieaug izdevumi,» norādīja Bērziņš.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis izteicās , ka šis ir jauns priekšlikums, kas ir jāapspriež.
Opozīcijā esošās partijas «Jaunais laiks» frakcijas deputāts Artis Kampars pauda pārliecību, ka TP priekšlikums nav atbalstāms, jo nepamatoti aicina palielināt priekšvēlēšanu izdevumus.
«Ja tiks atbalstīts TP priekšlikums, tad vēlētāju balsis vienkārši tiks nopirktas, nevis piedāvāts izvērtēt, kurai partijai ir labāka programma,» sacīja Kampars.
1.martā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumus, kas paredz atteikties no priekšvēlēšanu izdevumu griestiem. Sagatavotie grozījumi paredzēja atcelt likumā noteikto, ka partiju priekšvēlēšanu izdevumi nedrīkst pārsniegt 20 santīmus, rēķinot uz vienu vēlētāju.
Grozījumu autori – Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas deputāti – piedāvāja dot brīvību priekšvēlēšanu aģitētājiem, taču uz tā dēvētajām trešajām personām attiektos tādi paši ierobežojumi kā uz pārējiem partiju ziedotājiem.
TP rosināja arī noteikt, ka trešajām pusēm, kas aģitē par kādu no partijām, būtu jāsniedz pilns pārskats par ziedotājiem un būtu aizliegts pieņemt naudu no anonīmiem finanšu avotiem.
Saeimā izveidotā darba grupa vienojusies arī, ka partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestus jārēķina nevis uz vēlētāju skaitu, kas piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, bet uz visu balsstiesīgo skaitu. 9.Saeimas vēlēšanās bija tiesības piedalīties 1 481 548 vēlētājiem, bet balsošanā piedalījās tikai 907 460 vēlētāji.
