Ķīna, kur sausuma un piesārņojuma dēļ simtiem miljonu cilvēku nav regulāras piekļuves dzeramajam ūdenim, plāno dienvidos no Šanhajas būvēt milzīgu jūras ūdens atsāļošanas staciju.
Ķīna, kur sausuma un piesārņojuma dēļ simtiem miljonu cilvēku nav regulāras piekļuves dzeramajam ūdenim, plāno dienvidos no Šanhajas būvēt milzīgu jūras ūdens atsāļošanas staciju.
Ķīna, kur ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami mazāks par vidējo globālo rādītāju, izskata vairākus plašus ūdens pievades projektus. Valdības ziņojumā arī izteikts brīdinājums, ka globālā sasilšana nākotnē padarīs valsti neaizsargātu pret sausumu ziemeļos un plūdiem dienvidos. Atsāļošanas stacijai, kas tiks būvēta kaimiņos Džedzjanā, vēl nepieciešams galīgais Nacionālās attīstības un reformu komisijas apstiprinājums. Tā pēc jaudas būs lielākā atsāļošanas stacija valstī. Pēc izmēriem lielākā pašlaik tiek būvēta ziemeļu pilsētā Tjaņdziņā, kas arī cieš no dzeramā ūdens nepietiekamības.
Maija beigās un jūnija sākumā valsts trešo lielāko ezeru Taihu austrumu provincē Dzjansu pārklāja smirdošs aļģu paklājs, padarot krāna ūdeni nedzeramu 2,3 miljoniem Usji pilsētas iedzīvotāju.
Lai arī valsts ievērojamu daļu skar sausums, rūpnīcas ignorējušas piesārņojuma briesmas un izgāzušas toksiskus rūpnieciskos atkritumus upēs un ezeros. Ķīnā dzīvo piektā daļa pasaules iedzīvotāju, taču tai ir tikai septiņi procenti pasaules ūdens resursu. Piesārņojums ietekmējis arī zivju krājumus, teikts Lauksaimniecības ministrijas un Valsts vides aizsardzības ziņojumā. Pērn situācija bijusi stabila. Kadmija, vara un svina piesārņojums ietekmējis zivju krājumus jūrās ap Ķīnu, savukārt nitrāti un fosfāti piesārņojuši iekšzemes ūdenstilpnes.
Lauksaimniecības ministrija vēsta, ka pagājušajā gadā notikuši 1463 piesārņošanas “negadījumi”, kas skāruši valsts zivsaimniecību un tai izmaksājuši 3,64 miljardus juaņu jeb 251,1 miljonu latu.
Ķīna iegulda miljardus projektā, lai ūdeni no dienvidiem, kas pašlaik cieš no postošiem plūdiem, novirzītu uz izkaltušajiem ziemeļiem. Sausums kalnainajā Sičuaņas provincē Ķīnas dienvidrietumos radījis dzeramā ūdens deficītu gandrīz četriem miljoniem cilvēku un 4,46 miljoniem mājlopu. 80 rajonu un pilsētu šogad skāris 20 – 40 dienu sausums. Gaņsu provincē valsts rietumos dzeramā ūdens trūkst gandrīz miljonam cilvēku. Vairākos rajonos, kur lietus nav lijis divus mēnešus, labības sējumi iznīks vai arī lauki netiks apsēti aptuveni 200 tūkstošu hektāru platībā.
