Bratislava, 19.jūn., LETA–AFP. Pirmdien Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs brīdināja, ka Eiropas Savienības (ES) samitā paredzētās sarunas par ES institūciju reformu var nonākt strupceļā.
«Eiropai ir vajadzīgs kompromiss (..). Neveiksme nozīmēs mūsu visu zaudējumu,» Sokratišs sacīja preses konferencē pēc tikšanās ar «Višegradas četrinieka» – Čehijas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas – premjerministriem.
«Ir laiks pieņemt lēmumu. To sagaida mūsu pilsoņi, tāpat kā mūsu valstu ekonomikas un visa pasaule,» sacīja prezidents un piebilda, ka ES ir «nevis alianse, bet savienība, kurā visiem vienlīdzīga vērtība».
Portugāle kļūs par ES prezidējošo valsti šī gada otrajā pusgadā, un Sokratišs «Višegradas četrinieka» sanāksmē piedalījās kā viesis. Viņš uzsvēra, ka centīsies pārliecināt tādu eiroskeptisku valstu kā Polija pārstāvjus, lai tie sniegtu savu atbalstu jaunajam ES konstitucionālajam līgumam.
Vienošanos par konstitūciju ES vadītāji centīsies panākt jau samita laikā Briselē ceturtdien un piektdien.
Arī «Višegradas četrinieka» premjeri pēc tikšanās apgalvoja, ka ir nepieciešams kompromiss par konstitūciju līgumu, tomēr valstu vadītāji nevarēja precizēt, kādam gan šim kompromisam vajadzētu būt.
«Es ceru, ka mums viegli izdosies panākt kompromisu un ka mēs nebūsim spiesti izmantot savas veto tiesības,» uzsvēra Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis.
Pašreizējā konstitucionālā līguma variantā ietvertā norma, kas ES balsošanā paredz tā saucamo dubultā vairākuma metodi, izšķirošajos balsojumos dotu pārāk lielu ietekmi lielajam valstīm, uzskata Polijas vadītāji.
Viņi vēlas, lai katras ES dalībvalsts balsu skaits lēmumu pieņemšanā, izmantojot tā saukto kvalificētā vairākuma metodi, tiktu noteikts, izvelkot kvadrātsakni no katras valsts iedzīvotāju skaita miljonos.
«Nav pieļaujams, ka pilsoņa balsij vienā valstī ir divreiz lielāks svars nekā kādā citā valstī. Mūsu nākotnei tas ir ļoti svarīgi un mēs turpināsim par to cīnīties,» norādīja Kačiņskis.
Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks sacīja, ka viņš atbalsta Polijas nostāju šajā jautājumā, kā arī Nīderlandes ideju par to, ka dalībvalstu parlamentiem ir jāpiešķir lielāka loma ES likumdošanas procesu uzraudzībā.
Savukārt Ungārijas un Slovākijas premjerministri norādīja, ka viņi atbalsta ES prezidējošās valsts Vācijas centienus panākt kādu progresu ES konstitūcijas jautājumā.