Noorganizēt tikšanos ar uzņēmuma direktoru Ēriku Piļku nav sarežģīti. Viņš ir pieejams.
Noorganizēt tikšanos ar uzņēmuma direktoru Ēriku Piļku nav sarežģīti. Viņš ir pieejams. Varbūt šķiet, ka pat pārāk vaļsirdīgs un atklāts. Sarunas laikā viņš sevi vairākkārt nosauc par fantastu, Pasta salas pasaku stāstnieku, ne īsti nopietnu cilvēku. Tajā pašā laikā kabinetā ik pa brīdim ienāk kāds no “Slokas celtnieka” darbiniekiem, un risināmie jautājumi nebūt nav smieklīgi. Uzņēmums ceļ jaunas ēkas, pārbūvē un remontē vecās, montē santehnikas un ventilācijas sistēmas, siltina un veic hidroizolāciju. Gadā tiek istenoti darbi pusotra miljona latu apmērā.
Atrast garīgo, fizisko, arī finansiālo līdzsvaru starp iespējamo un neiespējamo jebkuram domājošam cilvēkam nav viegli. Izskatās, ka Ēriks Piļka šo meklējumu ceļu veic ar humoru, turklāt vairāk iedzeļot sev pašam. Krievu paruna māca: “Par vienu sisto divus nesistos dod.” Ēriks atšķirībā no daudziem citiem, kā pats saka, desmit dienu bijis viņā saulē. 1999. gada rudenī direktors pārdzīvoja smagu insultu. Ārsti glāba dzīvību, taču darba spēju atjaunošana bija paša slimnieka ziņā. Veselība nav tāda kā agrāk. Otro invaliditātes grupu tāpat vien eksperti nedod. Taču ar neatlaidību un apņēmību Ēriks no jauna iemācījies staigāt, lasīt, rakstīt un galu galā vada uzņēmumu. Viņš ir atgriezies dzīvē, lai ko svarīgu vēl izdarītu.
“Cepuri nost tāda vīra priekšā!” saka Vitālijs Dedjura, inženieris projektētājs, kas ar Ēriku pazīstams jau trīsdesmit gadu. “Viņš nedomā, kā pēc iespējas vairāk naudas iebāzt savā kabatā, bet gan arī par sabiedrības labumu.”
Pasta sala ir zema
Interneta komentāros var atrast piezīmes, ka gluži tīrs jau tas “Slokas celtnieks” neesot. Citādi nebūtu saņēmis tik daudz pasūtījumu no pašvaldības. Taču konkrētu sūdzību, konkursa rezultātu apstrīdējumu nav. Runāt jau var daudz ko. Ir cilvēki, kuriem nepatīk vecā liellaiva, kas Palīdzības ielas galā nolikta šķērsām pār Driksu un kā pontontilts ved uz Pasta salu. Tiešām ar kuģīti vai laivu apkārt Pasta un Pils salai neapbrauksi – liellaiva stāv priekšā. Tomēr, šķiet, neviens par to nav sūdzējies, jo nevar taču nemanīt darbu, kas paveikts Pasta salā. Tā iztīrīta no brikšņiem, labiekārtota, zeme uzbērta vairāku metru augstumā. Smagās automašīnas, vedot zemi, nevarēja braukt pa mazo tiltiņu, kas ir no Lielās ielas puses. Pēc “Slokas celtnieka” aplēsēm, Pasta salā, ko uzņēmums nomā no pašvaldības, ieguldīts ceturtdaļmiljons latu.
Ēriks Piļka gan spriež, ka nomnieka lielo ieguldījumu laiks salā pagājis. Viņš saka: “Daudz ko esmu šeit bez naudas darījis, bet vairāk nevar. Ar to, kas uzbērts, salai nepietiek. Un būvēt estrādi vai izveidot brīvdabas kino laukumu skatītājiem, kuri sēž automašīnās, applūstošā vietā nav prātīgi.” Ar humoru, kam tomēr piemīt sava daļa patiesības, Ēriks Piļka kopā ar Vitāliju Dedjuru runā par jūras līmeņa celšanos globālās sasilšanas dēļ. Arī Jelgavā kā zemākā vietā jāraugās, cik augstu tava būve ir virs jūras līmeņa. Ja nevienam citam, ieskaitot pašvaldību, nav brīvu līdzekļu, ko ieguldīt Pasta salā, tad “Slokas celtnieka” rezerves šajā ziņā šķiet izsmeltas.
Slokas pieredze
Idejas par brīvdabas estrādi, kinolaukumu, rehabilitācijas centru lielā mērā pārceltas uz zemes “mēli” starp Driksu, Lielupi un dzelzceļu un Palīdzības ielas galu. Tā ir krietni augstāka vieta, turklāt arī zeme tur ir “Slokas celtnieka” īpašumā. Agrāk uz šīs “mēles” bija brikšņi, kuros mitinājušies bezpajumtnieki. Taču nu jau vairākus gadus, pateicoties celtniekiem, tur kaut kas top. No bērnu priekam veidotā slidkalniņa virsotnes paveras skaista ainava ar Jelgavas pili. Veidojas parks, atpūtas vieta, kafejnīca. Metrus divsimt tālāk stiepjas dzelzceļš, kas ir paaugstināta industriālā riska objekts. Eiropas valstīs drošības apsvērumu dēļ sliedes iežogo. Arī Ērikam Piļkam un viņa ideju projektētājam Vitālijam Dedjuram ir doma, ka dzelzceļu vismaz šajā vietā no pilsētas jāatdala ar diviem aizsargvaļņiem. Zemes darbi tur iznākot gan pamatīgi. Taču zināma pieredze “Slokas celtniekam” ir. Proti, deviņdesmito gadu sākumā Jelgavas celtnieki Slokā būvēja naftas bāzi. Tolaik, saimniecisko pārmaiņu un krīzes apstākļos, daļa bijušā tresta “Jelgavstroj” nodalījās kā patstāvīgs uzņēmums, un tā arī tapa “Slokas celtnieks”, kas būtībā ir “tīrs” Jelgavas uzņēmums.
Ar svētību no Jaunjelgavas
Patlaban viena no uzņēmuma aktuālākajām problēmām ir ieinteresēt darbiniekus. Celtniecībā algas nav mazas, bet vēl labāk maksā Rietumos. Lai jauni un uzņēmīgi cilvēki ne dotos prom, tiek domāts par četru kotedžu un divdesmit dzīvokļu mājas būvniecību “Slokas celtnieka” inženieriem un strādniekiem.
Runājot par topošo kultūras atpūtas un rehabilitācijas centru Palīdzības ielas galā, Ēriks Piļka saprot – nepietiek ar to, ko var paveikt vien arhitekti un celtnieki. Jau pamatos jāieliek kaut kas garīgs. Tādēļ arī ziemā pie slidkalniņa tiek rīkoti bērnu svētki un Pasta salā jūnija sākumā norisinājās Noras Bumbieres pirmais jauno dziedātāju konkurss. Ģenerālsponsors – “Slokas celtnieks”. “Bez sava uzņēmuma kolektīva es nebūtu nekas,” saka direktors.
Darbīgumu un neatlaidību Ēriks Piļka esot mantojis no mātes, kas tā arī palikusi Jaunjelgavā, kur strādāja tirdzniecībā. Savulaik par darbu viņa saņēmusi medaļu “Goda zīme”, kas ar šīs nozares darbiniekiem bieži negadījās. Tagad astoņdesmit divu gadu vecumā māte turpina rosīties un ir kasiere Jaunjelgavas katoļu baznīcā, kur savulaik tika kristīts arī Ēriks. Dzīvesprieku dod arī meitas Jeļena un Rita. Vecākā, Jeļena, ieguvusi divas augstākās izglītības, tagad vada “Slokas celtnieka” meitas uzņēmumu “Mītavas būvserviss”. Jaunākā, Rita, vēl studē maģistrantūrā LLU ekonomistos, taču savos zinātniskajos pētījumos spriež par topošā atpūtas, kultūras un rehabilitācijas centra iespējām.
***
Ēriks Piļka
• Dzimis 1948. gadā Jaunjelgavā.
• Mācījies Rīgas Celtniecības tehnikumā.
• Strādājis par darbu vadītāju, iecirkņa priekšnieku objektos viesnīca “Latvija”, Rīgas Botāniskais dārzs, Rīgas Stikla fabrika u.c.
• Kopš 1976. gada strādā celtniecības uzņēmumā “Jelgavstroj”, vadījis Lauku inženieru fakultātes, Zemgales apgabaltiesas, pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ierīču un citu objektu celtniecību.
• Kopš 1994. gada būvfirmas “Slokas celtnieks” direktors un īpašnieks (uzņēmumā strādā ap simts darbinieku).
