Ikdienišķās sarunās pēc valdības un politiķu palamāšanas laikam nākamais populārākais temats ir par to, cik maz nopelnām, ka darba devēji ir īstie knauzeri maksāt normālas algas un laikam būs jābrauc pēc «biezā eiro» uz Īriju vai Lielbritāniju.
Ikdienišķās sarunās pēc valdības un politiķu palamāšanas laikam nākamais populārākais temats ir par to, cik maz nopelnām, ka darba devēji ir īstie knauzeri maksāt normālas algas un laikam būs jābrauc pēc “biezā eiro” uz Īriju vai Lielbritāniju. Galu galā neba maz radagabalu un paziņu tur jau gadiem strādā un nesūdzas par dzīvi. Vairumā gadījumu viņu stāstus ciemošanās reizēs klausāmies ar vairāk vai mazāk slēptu skaudību. Un pēc tam vientuļākā brīdī pašiem uz sevi ir “škrobe”, kāpēc neesam bijuši tik uzņēmīgi un pārkāpuši pāri tam izšķiršanās “rubikonam”, kas mūs šķir no reālas līdzšinējo darba attiecību saraušamas un iesēsties lidmašīnā, lai dotos uz Dublinu vai Londonu. Līdz ar to situācija ir tāda, kāda ir, – sūkstāmies, ka nav darba, kurā maksātu kaut cik pieklājīgu algu, kas ļautu normāli dzīvot, bet darba devēji savukārt izmisumā plēš matus, ka tā ražotne bezmaz jāklapē ciet, jo nav kas strādā.
Tikmēr pie durvīm klusi, klusi (vismaz pagaidām) sāk klauvēt strādātgribošais viesstrādnieks no kādas tuvākas Eiropas vai attālas Āzijas valsts. Viņu, vismaz pagaidām, pilnībā apmierina alga, kuru maksās par tiem darbiem, kas pašiem reiz likās paveicami. Tajā pašā laikā ir pietiekami daudz vietējo uzņēmēju, kas īpaši nesūdzas par darbaroku trūkumu un ārvalstu strādniekus pagaidām nedomā piesaistīt. Izrādās, recepte samērā vienkārša – savējiem maksāt pietiekami normālu atalgojumu, lai viņiem nerastos kārdinājums meklēt laimi citviet. Aprēķins vienkāršs – lētāk sanāk algas pielikums zinošam speciālistam jau tagad, nekā maksāt nākamajam, kuru varēs atvilināt tikai ar vēl lielāku algu un kurš vēl būs jāapmāca. Recepte nav sarežģīta? Tikai nezin kāpēc ik pa laikam kāds to sev atklāj no jauna, kad ar atalgojumu kārtējais neapmierinātais darbinieks uzlicis galdā atlūgumu. Cerība, ka viņa vietā atrastais būs ar mieru strādāt par to pašu atalgojumu, ir niecīga.