Apdegumi un traumas ir izplatītākās veselības problēmas, kas piemeklē neuzmanīgus jāņabērnus jau pašā Līgo vakarā.
Apdegumi un traumas ir izplatītākās veselības problēmas, kas piemeklē neuzmanīgus jāņabērnus jau pašā Līgo vakarā. Tādas saulgriežu svinību atskaņas kā insults vai saindēšanās iespējamas nākamajā rītā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, bet dažs labs papardes zieds pa īstam var atklāties vēlāk, sakuplojot kā seksuāli transmisīva slimība.
Labāk izvēlēties dabiskus materiālus
Krimplēns, par laimi, vairs nav modē, taču apdegumus var padziļināt arī kūstošs polietilēns – pat ja līst kā pa Jāņiem, latvietim tomēr gribas būt atklātas uguns tuvumā. Valsts apdegumu centra statistika liecina, ka šā materiāla radītos apdegumus skaita ziņā pārspēj tikai applaucēšanās ar ūdeni.
“Ugunskurā gūtie ir Jāņu klasika, tāpat kā roku un dibena apdegumi. Diemžēl līdztekus krimplēnam ir dažādi sintētiski materiāli,” atzīst Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics. Acumērs parasti pieviļ, noskaitot soļus līdz ugunskuram un izvērtējot tā augstumu – parasti liesmas šķiet mazākas nekā patiesībā, un lēkšanas spējas pārvērtētas. Dubulta traģēdija notiek, ja vienlaikus no dažādām pusēm ugunskuru cenšas pārvarēt vairāki lēcēji. “Ugunij nevar redzēt cauri, reti kad tas tiek darīts organizēti, bijuši gadījumi, kad burtiski satriecas ar sejām un abi attopas ugunī,” klāsta M.šics.
Ja gūts apdegums, vērts klausīt reflektorai reakcijai un zibenīgi bāzt roku aukstā ūdenī. Dīķī lēkt gan nevajadzētu, bet censties tikt pie tīrāka ūdens. Ja ķermenim piekusuši kādi materiāli, to noņemšana jāatstāj mediķa ziņā. “Noderēs sauss pārsējs, un jāvēršas pēc palīdzības kaut pa telefonu. Mediķi par to neapvainosies, rīkosies operatīvi, un tad jau ārsts pateiks, vai paši tiks galā vai tomēr jādodas uz slimnīcu,” iedrošina M.Šics. Galvenais – negriezt pušu tulznas, necensties dezinficēt brūci.
Asinsvadi nav tērauda troses
“Insults var notiks arī bez alkohola lietošanas, bet tas to var veicināt,” atgādina neiroloģe narkoloģe Jeļena Sorokina. Gadās, ka nākamajā rītā pēc līgošanas kāds jūtas savārdzis un pārējie vēl palīdz lāpīties, lai gan cilvēks pārcietis insultu, un viņam nepieciešama profesionāla neirologa palīdzība.
J.Sorokina vērtē, ka piedzēruši pacienti ir bīstamāki un riskantāki jebkurā gadījumā – viņu reakcija nav adekvāta, sāpju sajūta pazemināta, grūti saprast, kas noticis. Piemēram, kāds kritiens, iespējams, “pagaisis” no viņa atmiņas, tas var aizkavēt precīzu un operatīvu diagnostiku. Apreibis cilvēks šļupst, viņam nav līdzsvara izjūtas, kustību koordinācijas, grūti koncentrēt skatienu. Ja cilvēks izgulējies, reibums it kā pārgājis, bet šie simptomi saglabājas, noteikti jāvēršas pie ārsta. Smagākos gadījumos novērojama lielāka vai mazāka paralīze. Nevajadzētu uz savu roku šādu “paģiru” ārstēšanai lietot medikamentus.
“Galvenais – nebūt vienaldzīgam. Jāmēģina aprunāties, saprast, vai nav nepieciešama palīdzība. Te jāspriež arī par principiālu sabiedrības attieksmi – vai tuvošos cilvēkam, kas kaut kur pakritis, vai arī atmetīšu ar roku, jo tas ir piedzēries,” bilst ārste.
Vieglāk nesaindēties nekā attīrīties
Katastrofu medicīnas centra speciālisti atgādina, ka uzreiz pēc saindēšanās simptomu var arī nebūt, taču tie parādīsies strauji, tiklīdz būs sasniegta toksisko vielu kritiskā robeža. Vasaras saulgriežos ir risks saindēties gan ar nekvalitatīvu, gan ar labu alkoholu, ja to lieto pār mēru. Jāraugās arī, lai pārtikas produkti ātri nesabojātos un neapdraudētu gremošanas traktu – izmantojot iepirkšanās bumu, veikali nereti realizē preces “uz derīguma termiņa robežas”. “Pērkot produkts vēl ir derīgs, bet ieliek to pārkarsušā mašīnas bagāžniekā, tad vēl pāris dienu tas nostāv uz galda, un labākajā gadījumā caureja klāt,” notikumu virzību ieskicē M.Šics.
Parasti pirmie saindēšanās simptomi ir reiboņi, rodas galvassāpes, redzes traucējumi, sāpes vēderā, krampji, caureja, vemšana, smagākos gadījumos iespējams samaņas zudums.
Pēc saindēšanās nav ieteicams cietušajam izraisīt vemšanu – ja tā ir intensīva, var pārplīst barības vada un kuņģa gļotāda, sākties asiņošana. Būdams bezsamaņā, cietušais atvemto var ieelpot plaušās, kas apdraudēs dzīvību. Ja cietušais sāk vemt, viņš jāpagriež uz sāniem, lai kuņģa saturs neiekļūtu elpceļos.
Mājās jāglabā aktivētā ogle, kas ir labs līdzeklis, saindēšanās gadījumā sniedzot pirmo palīdzību. Pieaugušam cilvēkam nepieciešams apmēram 20 gramu ogles, tas ir, 40 tablešu. Tās trauciņā sasmalcina, līdz izveidojas pulverveida masa, un atšķaida ar apmēram 50 mililitriem ūdens. Ieņemot ogli pirmo divu stundu laikā pēc saindēšanās, tā noritēs daudz vieglāk.
Skalot kuņģi ir efektīvi tikai pirmajās 12 stundās, pēc tam to darīt vairs nav vērts. Ļoti svarīgi lūgt palīdzību pirmajās četrās stundās pēc saindēšanās, jo, iespējams, jāpaaugstina asinsspiediens vai jānovērš sirdsdarbības traucējumi. Ja tas tiek darīts vēlāk nekā pēc 12 stundām, saindēšanās radītās izmaiņas organismā var būt nenovēršamas, grūti ārstējamas vai pat paliekošas.
