Latvijā ievēlēts jauns prezidents. Ziņas par viņa «varoņdarbiem», nemaksājot nodokļus, strauji izplatījušās visā Eiropā.
Latvijā ievēlēts jauns prezidents. Ziņas par viņa “varoņdarbiem”, nemaksājot nodokļus, strauji izplatījušās visā Eiropā. Demokrātiskā sabiedrība nebeidz šausmināties, kā korumpēts ārsts var tikt ievēlēts par valsts pirmo amatpersonu?! šajos apstākļos Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kongresa delegāti nolēma aktualizēt partijas programmas ilggadējo mērķi – ideju par tautas vēlētu prezidentu.
Labējie politiķi apgalvo, ka neesam pietiekami kompetenti, lai izvēlētos valsts prezidentu. Kā tad tā – Saeimu izvēlēties varam, bet prezidentu ne?! Ja reiz šī ir mūsu valsts, tad mums arī jāizraugās savs prezidents!
Skeptiķi apgalvo, ka tam ir vienīgi reprezentatīvas funkcijas, tādēļ nav jēgas to vēlēt tautai. Atļaušos nepiekrist šim viedoklim. Prezidents var apturēt likumu izsludināšanu un atdot tos Saeimai vēlreizējai caurlūkošanai. Šo laiku iespējams izmantot padziļinātām diskusijām sabiedrībā. Neuzklausīt tās vairākuma viedokli politiķi parasti neatļaujas. Tas skaidrojams ar to, ka gadījumos, kad valdošie politiķi klaji nostājas pret sabiedrības interesēm un vajadzībām, valsts pirmā amatpersona var ierosināt tautas nobalsošanu vai pat parlamenta atlaišanu.
Jāatceras, ka, nododot plašas pilnvaras vienam cilvēkam, iespējams sastapties ar grūti labojamām kļūdām, kas var skart visas sabiedrības intereses. Prezidenta institūcija mūsu valstī kalpo par smalku līdzsvara mehānismu starp sabiedrības interesēm un ievēlētajiem politiķiem – Saeimu. Šo iemeslu dēļ mums jāaizstāv prezidenta līdzšinējo funkciju saglabāšana. Nevaram pieļaut to mākslīgu maiņu, tādējādi izjaucot valsts varu līdzsvaru. Sociāldemokrāti vēlas izmainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, padarot to atklātāku un ļaujot sabiedrībai pašai izvēlēties.
Sociāldemokrāti referendumā iekļāvuši tikai svarīgāko jautājumu, nevis daudzos likumu pantu labojumus. Sociāldemokrāti uzskata, ka labējie politiķi, piedāvājot iekļaut referendumā visus likumu grozījumus, radīs apjukumu vēlētājos. Cienījamie labējā spārna politiķi – pēc referenduma atsevišķi likumu panti būs jālabo automātiski, jo tie pakārtoti nobalsošanas jautājumam. Lūdzu, “nepūtiet miglu” Latvijas vēlētāju acīs! Izvirzīt prezidenta amata kandidātus būtu jābūt tiesībām organizācijām un sabiedrības grupām, kuru kandidātu atbalsta vismaz 10 000 pilsoņu ar notariāli apstiprinātiem parakstiem. Šādām tiesībām jābūt arī politiskajām partijām, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz procentu vēlētāju atbalstu.
Domāju, ikviens no mums atceras, kā tika ievēlēts jaunais prezidents Valdis Zatlers. Vai vēl kāds mēģinās iestāstīt, ka Saeimā notika kvalitatīvas diskusijas par šo jautājumu? Vai vēl kāds mēģinās iebilst, ka “akls” deputātu balsojums par frakcijas vadītāja noteikto kandidatūru var būt kompetentāks par tautas balsojumu? Politiķiem valsts pārvaldē jāatspoguļo sabiedrības viedoklis un tās intereses, nevis otrādi! Prezidenta amata kandidāti būtu jāizvirza ne vēlāk kā sešus mēnešus līdz vēlēšanu dienai. Savukārt prezidenta atsaukšana organizējama referenduma ceļā, ja par to nobalso vairāk nekā puse tā dalībnieku.
“Taupīguma aizstāvju” balss jau ieskanējusies, uzdodot jautājumu, cik izmaksās prezidenta kampaņa un kā to sponsori atgūs ieguldītos līdzekļus. Gribētos atgādināt, ka līdz ar aicinājumu uz parakstu vākšanu referenduma par tautas vēlētu prezidentu ierosināšanai sabiedrība arī aicināta pāriet uz valsts līdzfinansētu politisko organizāciju sistēmu. Zīmīgi, ka vienīgi Latvijā un Moldovā nepastāv valsts budžeta dotācijas politiskajām partijām, kas paver ceļu politiskajai korupcijai. Varbūt šajā faktā meklējams iemesls tam, ka esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, bet Moldova – visā kontinentā? Būtu jāapzinās, ka, nodrošinot godīgu un tautas interesēm pakārtotu politiku, valsts investīcijas politisko partiju sistēmā valsts budžetā atgrieztos daudzkārtīgi.
