Jelgavā situācija invalīdiem ar kustību traucējumiem ik gadus uzlabojas. Tomēr tas, kas mums, cilvēkiem ar plaši iespējamu kustību amplitūdu, liekas pietiekami, tiem, kam diendienā jāsastopas ar neērtībām, tik labi nešķiet.
Jelgavā situācija invalīdiem ar kustību traucējumiem ik gadus uzlabojas. Tomēr tas, kas mums, cilvēkiem ar plaši iespējamu kustību amplitūdu, liekas pietiekami, tiem, kam diendienā jāsastopas ar neērtībām, tik labi nešķiet.
Pilsētas galvenais arhitekts un Būvvaldes vadītājas vietnieks Uldis Seržāns paskaidro, ka visos jaunajos sabiedriskajos projektos ievērotas normas, kas regulē invalīdiem pieejamu vidi. Pašvaldību saistošie noteikumi regulē to, kā norisinās pilsētas apbūve. Pašlaik tiek iestrādātas jaunas regulas, un jāņem vērā, ka turpmāk noteikumi būs vēl stingrāki.
Jautājums nopietnas diskusijas vērts
U.Seržāns pastāstīja, ka izveidojusies laba sadarbība ar Invalīdu biedrības pārstāvi Kārli Rūbu, kas izvērtē jauno projektu atbilstību. Ja ir vietas, kur nav iespējams ierīkot atbilstošu uzbrauktuvi, pieeja pakalpojumam tiek risināta citādi, piemēram, piespiežot zvana pogu.
Vecajos objektos situācija ir sliktāka, un, kā paskaidroja U.Seržāns, pagaidām pašvaldībai nav likumīgu iespēju to mainīt. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jāsaprot, ka nesakārtotas vides dēļ viņi atsakās no savas potenciālās klientūras – noteiktas iedzīvotāju daļas. U.Seržāns arī piekrita, ka šādu attieksmi var klasificēt kā sociālās atstumtības veicināšanu un šis jautājums ir nopietnas diskusijas vērts. Pakalpojumu sniedzēji jāpārliecina par jaunu risinājumu nepieciešamību.
“Jāklauvē un jāsaka – mums vajag”
Kafejnīcā “Rausis” nejauši pie pusdienu galda uzrunājot Zemgales reģiona plānošanas administrācijas darbinieci Artu Kronbergu un jautājot, kādi objekti Jelgavā viņai nāk prātā kā pirmie, kas pieejami invalīdiem, viņa atbildēja: “Dzērienu veikals un aptieka, Dome un lielveikali.” A.Kronberga arī piebilda: “Domāju, ka mūsu pilsētā situācija nav kritiska. Daudz atkarīgs no uzņēmumiem, kā arī no biedrībām, kurām jābūt aktīvām. Jāklauvē un jāsaka – mums vajag to un to. Cilvēki, kas nav saskārušies ar šādām problēmām, nevar visu zināt.”
Lieliski apstākļi invalīdiem radīti Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, var iekļūt Jelgavas Sociālās pārvaldes ēkā, poliklīnikā un arī citur. Tomēr, lai nonāktu no punkta A punktā B, kur, iespējams, ir visas ērtības, jāpārvar tādi šķēršļi kā iekļūšana transportā nesakārtotās pieturvietās un ietvju augsto apmaļu barjeras.
Ozolnieki nav tā sliktākā vieta
Ņemot vērā, ka Ozolniekos sociālās aprūpes centrā “Zemgale” dzīvo daudz invalīdu, “Ziņas” iztaujāja Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāju Māri Aināru. Viņš uzskata, ka Ozolnieki ir viena no invalīdiem draudzīgākajām vidēm Jelgavas rajonā. Ierīkots lifts Brankās, lai būtu brīva pieeja doktorātā, jebkurš var iekļūt Ozolnieku Sporta namā. Domāts arī par autobusu pieturu sakārtošanu, un līdz gada beigām arī šis jautājums, atklāj Ainārs, būšot atrisināts, taču, viņaprāt, problēma ar to vēl netiks novērsta. “Cilvēki, kuri iekāpj autobusā, grib agrāk vai vēlāk tikt no tā ārā,” bilda Ozolnieku novada pirmā persona.
Pieturvietas neatbilst vajadzībām
Jelgavas Autobusu parka valdes loceklis Pēteris Salkazanovs apstiprina, ka Jelgavā visi pilsētas autobusi ir jauna tipa modeļi, kas garantē iespēju tajā iekāpt cilvēkam ratiņkrēslā. Izņēmums ir 8. maršruta autobuss. Tur atsevišķos reisos kursē transporta līdzeklis, kurā invalīdam nav iespējams iekļūt. Salkazanovs nekritizēja pilsētas pieturvietas, bet atzina, ka problēmas ir lauku teritorijā. “Vienīgais, kas kursē tikai pilsētā ,ir 4. maršruta autobuss. Pārējie brauc arī pa rajonu. Tetele, Tušķi, Ozolnieki nav pilsētas kompetencē. Taisnība, ka tur, kur autobusu pietura neatbilst standartam, transporta līdzeklis ar pazeminātu grīdu neder. Jelgavā sakārtotas pieturas ir Rūpniecības un Lielajā ielā.” Salkazanovs piebilda, ka šie autobusi atvieglo iekļūšanu transportā māmiņām ar ratiņiem, tāpēc lietderības koeficients nebūt nav zems.
***
Divu redakcijai adresētu vēstuļu fragmenti
Vasara turpinās. Cilvēki, kuriem ir īpašas vajadzības, beidzot var izkustēties no dzīvokļiem. Viņiem ir sakrājušās dažādas vajadzības, kuras gribas nokārtot pašiem, vai arī ir vēlēšanās vienkārši apciemot kādu draugu vai iepirkties lielveikalā. Ir jau arī invalīdi, kuriem jābrauc uz darbu vai mācībām. Es papētīju četras autobusu pieturu platformas, kas atrodas Skolas ielā, Ozolniekos. Un tikai vienu un vienā ielas pusē, kas uzcelta no jauna pie tautas nama, var lietot visi cilvēki, un no tās iespējams iekāpt visos autobusos, kuri iet uz Jelgavu.
Dzintra Saulkalne
* * *
Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, un līdz ar to ir pārmaiņas arī invalīdu dzīvē. Tās skar cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves būtiskākos momentus. Arī nodarbinātību. 2005. – 2006. gadā mums, dažiem sociālās aprūpes centra “Zemgale” iemītniekiem, ES projekta laikā bija izdevība strādāt SIA “ELK”. Ļoti tur patika. Firmas vadība ir ļoti pretimnākoša. šogad 2007. gadā turpinām šo darbu, jo “Zemgales” direktore A.Kroģeres kundze radusi iespēju, lai mēs katru rītu varētu braukt uz darbu. Esam pirmie sociālā aprūpes centra iemītnieki, kas izmantoja izdevību strādāt algotu darbu, nopelnīt kādu latu un līdz ar to uzlabot savu dzīves kvalitāti. Mums noteikti būs arī sekotāji, jo invalīdu integrācija sabiedrībā iekļauta ES direktīvās. Tomēr ir viens ļoti būtisks šķērslis, kas kavē šo ieceru īstenošanos, – autobusu pieturas, kas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir nederīgas. Gribētos, lai tiktu rasta iespēja tās Ozolniekos sakārtot atbilstoši LR būvniecības normatīviem.
F.Ignatāns, E.Smirmovs, A.Ivanovs
