Kuru antīko zinātņu un mākslu dižgaru bistes līdz Otrajam pasaules karam rotāja «Academia Pertina» centrālo fasādi – to vēlas noskaidrot Jelgavas muzejs, lai, fasādi atjaunojot, varētu tai atdot tēlus, kas pēc kara no nišām pazuduši.
Kuru antīko zinātņu un mākslu dižgaru bistes līdz Otrajam pasaules karam rotāja “Academia Pertina” centrālo fasādi – to vēlas noskaidrot Jelgavas muzejs, lai, fasādi atjaunojot, varētu tai atdot tēlus, kas pēc kara no nišām pazuduši. Lai to noskaidrotu, lieti noderētu jelgavnieku palīdzība.
Jau pirmajā dagerotipā (fotogrāfijas priekštecis), kur attēlota “Academia Pertrina” un kas tapis 1856. gadā (starp citu, pirmais mūsu zemē zināmais šādā tehnikā veidots attēls), redzams, ka četras nišas fasādes centrālajā daļā nav tukšas. Zināms, ka tur atradušās antīko zinību vīru bistes, kas simbolizē mācību iestādē apgūstamās programmas “stūrakmeņus”.
Muzeja Vēstures un izglītības darba nodaļas vadītāja Inese Stikute stāsta, ka Pētera akadēmijā bijušas divas klases – katrā 11 obligāti un divi neobligāti priekšmeti. Literatūras klasē, kas bijusi tuvāka ģimnāzijas kursam, mācīti tādi priekšmeti kā literatūra, vēsture, matemātika, svešvalodas. Zinātnes klasē (tuvāka universitātes kursam) apgūstamo zinību skaitā bijusi filosofija, teoloģija, jurisprudence.
Minētie skulpturālie elementi fasādē redzami arī fotoattēlos – līdz pat Otrajam pasaules karam. Pēc tā, ēku atjaunojot, nišas palika tukšas. Tagad, kad muzeja atjaunošanas un rekonstrukcijas projekta īstenošana ir fasādes restaurācijas posmā, muzejs domā arī par šo rotājumu atdošanu namam.
Taču, kā norāda muzeja direktore Gita Grase, lielu pārsteigumu sagādājis fakts: no pirmskara laika atrodami vien attēlos fiksēti ēkas kopskati, nav fasādes sīka fotodokumentējuma, pēc kura būtu iespējams nekļūdīgi noteikt, kuri četri antīkie dižgari attēloti. Arī rakstu liecības ļauj vien izdarīt pieņēmumus par to, kas visdrīzāk izpelnījušies šo uzmanību.
Liecības, kas ir atjaunotāju rīcībā, par trim no četriem tēliem ļauj izdarīt vien pieņēmumus, tāpēc muzejs būtu ļoti pateicīgs par palīdzību lasītājiem – par mājās saglabājušos foto vai rakstveida liecību (atmiņām), kas ļautu secināt precīzāk.
Pašreizējie muzejnieku pieņēmumi balstās uz izpētes secinājumiem, kas iekļauti arhitektes Liesmas Markovas izstrādātajā muzeja restaurācijas un rekonstrukcijas projektā: “Galvenās fasādes nišās bijušas četras bistes. Patlaban labākais vēsturiskais attēls ir 1933. gada Annas Milleres – Ešebahas fotouzņēmums. Analizējot attēlus, konstatēts, ka pirmā stāva kreisajā pusē (skatā pret fasādi) bijusi Homēra (literatūra) biste. Pārējos trīs nav iespējams nešaubīgi nosaukt. Izvirzīta hipotēze, ka tie varētu būt: pirmajā stāvā pa labi – Aristotelis (filosofija), otrajā stāvā pa labi – Tits Līvijs (vēsture), otrajā stāvā pa kreisi – Cicerons (oratora un retorikas māksla)”.
