Draudzībai neatkarīgi no cilvēka vecuma raksturīgs jūtu noturīgums un simpātijas, savstarpējās izpratnes un pieņemšanas izjūta, atbalsts.
Draudzībai neatkarīgi no cilvēka vecuma raksturīgs jūtu noturīgums un simpātijas, savstarpējās izpratnes un pieņemšanas izjūta, atbalsts. Cilvēks visu mūžu papildina savas prasmes un apgūst jaunas iemaņas, lai saskarsmē ar citiem rastu prieku un apmierinājumu. Atšķiramies arī pēc rakstura – vieniem attiecību veidošana padodas viegli, taču otri ir daudz piesardzīgāki – mazāk izrāda iniciatīvu, raksturīga izteiktāka pieķeršanās un iekšēji pārdzīvojumi.
Bērniem līdz trīs gadu vecumam parasti noturīgas draudzīgas attiecības neveidojas – spēlēšanās notiek līdzās vai blakus. Visbiežāk pirmās iemaņas draugu meklējumos sāk apgūt bērnudārza pēdējos gados. Visintensīvāk un noturīgāk draudzība veidojas pusaudžu gados un agrīnās jaunības laikā. Vēlme norobežoties no vecākiem sāk rasties ap gadiem vienpadsmit. Bērni vairs nevēlas atklāt savus noslēpumus un problēmas labprātāk uztic draugiem. Pusaudžiem vecāku autoritāte izvirzās otrajā plānā aiz draugiem vai aizraušanās. Turpmākajos dzīves periodos cilvēks visbiežāk pieslīpē vai arī uzspodrina savas prasmes.
Noturīgu draudzīgu attiecību izveidošana prasa ieinteresētību un pūles no visiem, kas tajās iesaistījušies. Jo tās nav iedomājamas bez strīdiem un nesaprašanās, taču katrs, kas nokļuvis šādā situācijā, iemācās ko jaunu, un, iespējams, draudzība izjūk, bet varbūt tā pāriet jaunā attīstības stadijā. Draudzība ir kā puķe, kas jākopj, tikai tad tā uzziedēs.
