Trīspadsmitgadīgajam Ingaram Babčukam jau kopš bērnu dienām patīk teātris. «Tas ir mans vaļasprieks un sirdslieta,» skaidro gaviļnieks, kas iepriekšējā mācību gada sākumā sācis spēlēt Ādolfa Alunāna teātra pulciņā.
Trīspadsmitgadīgajam Ingaram Babčukam jau kopš bērnu dienām patīk teātris. “Tas ir mans vaļasprieks un sirdslieta,” skaidro gaviļnieks, kas iepriekšējā mācību gada sākumā sācis spēlēt Ādolfa Alunāna teātra pulciņā.
Pirms sešiem gadiem no Dobeles rajona Bikstiem Ingars pārnāca dzīvot uz Cenu pagasta Brankām. Šogad viņš Ozolnieku vidusskolā pabeidza sesto klasi un mācību iestādi nemainīs, jo “tur ir foršas skolotājas. Nav īgnas un arī labi iemāca nepieciešamo”. Gaviļnieks stāsta, ka viņam nepatīk garlaicība. Zēns daudz lasa. “Kas gadās, to arī lasu, bet vislabāk man patīk Šekspīra darbi un grāmatas par vēsturi,” skaidro Ingars. Brīvajā laikā viņš vizinās ar laivu un motociklu – “krosinieku”.
Gaviļnieks vairākkārt piedalījies daiļlasītāju konkursā “Zvirbulis”, kur reiz rajonā izcīnījis pirmo, bet šogad – trešo vietu. Kopā ar draugiem zēns nereti dodas uz savu bijušo bērnudārzu, kur izrāda pašu iestudētas un režisētas lugas. Viņš arī apmeklē teātri gan Rīgā, gan Jelgavā.
Vecāki gribējuši dēlu dēvēt netradicionālā vārdā, un Ingars ir apmierināts ar šo izvēli, jo vārds nav populārs. Gaviļnieks ir jautrs, draudzīgs, izpalīdzīgs, ar labu humora izjūtu, ikdienā aktiermākslu gan neizmantojot. Viņš skaidri zina, ka vēlētos kļūt par režisoru vai aktieri Dailes teātrī un labprāt līdzinātos Ādolfam Alunānam. Ingars saka paldies teātra pulciņa vadītājai Lūcijas tantei par to, ka viņa palīdz apgūt aktiermākslu un improvizēšanu.
