Vai nobalsošana var ietekmēt koalīcijas un valdības stabilitāti? Vai nākotnē sagaidāmi jauni šo likumu grozīšanas mēģinājumi?
Vai nobalsošana var ietekmēt koalīcijas un valdības stabilitāti? Vai nākotnē sagaidāmi jauni šo likumu grozīšanas mēģinājumi?
Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente (vēsta preses sekretāre Aiva Rozenberga):
Prezidente savu argumentāciju izteikusi jau vairākkārt – gan apturot likumu grozījumus, gan pēc tam. Viņa saskatīja apdraudējumu valsts drošībai, tāpēc valsts interesēs apturēja grozījumu izsludināšanu un tālāk norisinājās visas Satversmē paredzētās darbības. Prezidente vienmēr uzsvērusi, cik būtisks demokrātijai ir varas līdzsvars starp valdību, prezidentu un Saeimu, un viņa cer, ka tas saglabāsies arī turpmāk.
Krišjānis Kariņš, “Jaunā laika” frakcijas vadītājs:
Ja tauta nobalsos par grozījumu atcelšanu, valdība vairs nevarēs izkropļot valsts drošības likumus un līdzdalību NATO. Valdības koalīciju neinteresē sabiedrības vairākuma viedoklis, kas ir bīstami. Tas “velk” Austrumu “demokrātijas” virzienā, kad viss tiek panākts ar naudu. Valdošā koalīcija ir pierādījusi savu cinismu, un Lagzdiņa kunga žests to apliecināja.
Pieļauju, ka valdībā var notikt “kosmētiskas” izmaiņas, bet es to nesagaidu.
Nils Ušakovs, apvienības “Saskaņas centrs” priekšsēdētājs:
“Būtisku seku referendumam nebūs. Tautas noskaņojumu redzējām jau Valsts prezidenta vēlēšanās, bet to neviens neņēma vērā. Pieļauju, ka kāzu laika dēļ referendumā nepiedalīsies pietiekami daudz balsotāju. Ja tomēr kvorums būs, juridisku konsekvenču diemžēl nebūs, jo Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Vēlētāji varēs tikai izteikt savu negatīvo attieksmi. Pieļauju iespēju, ka ar laiku kāds mēģinās ieviest līdzīgus likumu grozījumus un vēl šovasar varētu notikt arī kādas izmaiņas valdībā, bet tās, iespējams, būtu saistītas ar atsevišķu valdības locekļu profesionalitāti.
Jakovs Pliners, partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vadītājs:
Domāju, ka politisku un juridisku seku referendumam nebūs, Saeima šos grozījumus jau ir atcēlusi. Ja tauta nobalsos pret tiem, tā būs simboliska neuzticības izteikšana valdībai un varēsim cerēt, ka Saeima nekad vairs nepieņems tik muļķīgus un nedemokrātiskus likumus. Bet principā referendums ir divu miljonu izmešana vējā. Nekādas izmaiņas valdībā neparedzu, arī jauni likumu grozīšanas mēģinājumi šīs Saeimas laikā, domāju, nebūs. Vai nu valdošā koalīcija tiešām ir tik nekaunīga?
Māris Kučinskis, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs:
Ļoti šaubos, vai uz referendumu sanāks kvorums, jo Saeima savu kļūdu jau ir izlabojusi un principā nav vairs, par ko balsot. Noteikti būs spēki, kas ar referenduma palīdzību rīkos sev reklāmu un šovu, tā cerot nokļūt no opozīcijas pozīcijā. Juridisku seku referendumam nevar būt, bet par izmaiņām valdībā un koalīcijā pagaidām grūti spriest. Ja process tiks pavērsts kā neuzticība valdībai, viss ir iespējams.
Ainārs Šlesers, Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs:
Tautas nobalsošana skar divu konkrētu, jau spēkā neesošu likumu atcelšanu, līdz ar to neatkarīgi no rezultāta tas neizraisīs politiskas sekas. Opozīcijas partijas, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas vēlas radīt krīzi valdībā, Saeimā un valstī kopumā, valdības demisiju vai pat Saeimas atlaišanu, taču koalīcija ir stabila. Uzskatu arī, ka iepriekš atceltie grozījumi minētajos likumos netiks virzīti atkārtotai pieņemšanai.
Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs:
Referendumam, protams, nekādu politisku seku nebūs. Tā ir tukša loze. Pašlaik sacelta vētra ūdensglāzē. Esmu mierīgs, koalīcija ir spēcīga, tā līdz šim tikusi pāri daudzām sarežģītām situācijām. Ja opozīcija vēlas, tā var iet un bļaustīties, citādi jau tai nav ko darīt. Runājot par kādiem līdzīgiem grozījumiem, domāju – tādus neviens nemēģinās pieņemt.
Māris Grīnblats, apvienības “TB/LNNK” Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs:
Koalīcijā nekādu seku nebūs, Saeimas vairākums ir stabils. Pēc referenduma balsojuma varētu sākties runas par atsevišķu ministru turpmāko darbu valdībā. Domāju, ka šādus grozījumus nākotnē neviens nemēģinās pieņemt, taču valdība varētu vērsties tajā virzienā, lai izpildvara un parlaments tomēr kontrolētu valsts drošības dienestus, jo pašlaik šādas kontroles nav.
