Strauji aug datoru lietotāju skaits un to intensīva izmantošana ne tikai darbā, bet arī brīvajos brīžos.
Strauji aug datoru lietotāju skaits un to intensīva izmantošana ne tikai darbā, bet arī brīvajos brīžos. Līdz ar to arvien vairāk laika pavadām telpās un arvien biežāk saskaramies ar veselības traucējumiem, kas radušies, tieši “pateicoties” kvernēšanai pie datora. Tādēļ labāk laikus padomāt par nosacījumiem, lai kaitēs neiedzīvotos.
Pārtraukumu veids un laiks
Nav ieteicams strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par divām stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki, tādēļ labāk ik pēc stundas pārtraukt darbu uz 5 – 10 minūtēm vai vismaz ik pēc divām stundām uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā izvairieties atrasties pie monitora vai kā citādi piepūlēt redzi. Savukārt, ja notiek intensīva datu ievade, atpūtas minūtēs izvairieties no līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās.
Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (skat. attēlus).
Iespējami redzes traucējumi
Kontaktlēcas lietojamas tikai tad, ja, ilgstoši strādājot, nerodas veselības traucējumi. Cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, tūlīt pēc pirmajām sūdzībām par redzes pasliktināšanos (presbiopija jeb vecuma tālredzība) ieteicams izvēlēties brilles, kas palīdzēs ērti un labi saskatīt tastatūru, tekstu un monitoru 45 – 75 centimetru attālumā. Vēlams, lai briļļu lēcas būtu pārklātas ar īpašu pretspīdumu pārklājumu, kas nodrošina gaismas caurlaidību virs 98 procentiem un novērš nevēlamos atstarojumus. Atcerieties informēt ārstu, ka strādājat ar datoru!
Turpmāk vēl.
