Veikts pētījums par vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus invalīdus, iespējām iekļauties darba tirgū.
Veikts pētījums par vientuļo vecāku, kuri audzina bērnus invalīdus, iespējām iekļauties darba tirgū. (Kārtējo reizi – iekļaušana, darbs un “tirgus”). Izklaides, izglītības, atpūtas iespējas viņiem ir ne mazāk ierobežotas.
No vienas puses – apsveicami, ja aktuālais jautājums par bērnu invalīdu vecāku ikdienu uzskatīts par pietiekami nozīmīgu, lai to pētītu, tērējot ES un Latvijas valsts naudu. Cits jautājums, vai vispār kas izpētīts. Latvijā nav vienotas informatīvas bāzes, lai pētītu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka šo bērnu vecāki pakļauti netiešai diskriminācijai, jo viņu sociālās iespējas ir citādākas.
Mazu bērnu aprūpei valsts garantē bērna kopšanas atvaļinājumu. Bet, ja viņš attīstās savādāk, ja nepieciešama kopšana līdz 18 gadu vecumam un pēc? Mazu bērnu var paņemt rokās un apmainīt pamperu, ar lielāku tas ir grūti. Par maza bērna smaidu priecājas visi, par liela pirmajiem neveiklajiem soļiem – daži tuvinieki. Un visu laiku līdzi kā ēna nāk apziņa – tas nemainīsies. Vecāki, ja viņi ir godīgi, neslēpj savas ambivalentās jūtas. No vienas puses, mīlestība un rūpes, no otras – izmisums, pārslodze, vainas apziņa. To piedzīvojuši pilnīgi visi cilvēki, kuriem piedzimst bērns ar funkcionāliem attīstības traucējumiem.
Ne tikai vientuļie vecāki, arī ģimenes, kurās bērnu audzina abi, ir zināmā sociālajā izolācijā. Tikai ļoti spēcīgi cilvēki, savstarpēji viens otru atbalstot, spēj šo slodzi izturēt.
Pētījuma noslēguma ziņojumā teikts, ka vecāki ļoti pozitīvi vērtē iespēju piedalīties atbalsta grupās. Iespējams.
Pirms gada man bija uzdevums pētīt bērnu invalīdu vecāku sociālās iespējas. Jāatzīst, pētījums bija ar nelielu respondentu skaitu, tāpēc tam nav socioloģiska svara, taču rekomendācijas tikpat konkrētas, tikai bez latviskajiem eiroslengiem – iekļaušana, diskriminācija, darba tirgus utt. Toreiz tikai 20 procentu aptaujāto vecāku vēlējās iesaistīties atbalsta grupās. Minēti dažādi iemesli – bērnu dažādais vecums, atšķirīgās vajadzības, attīstības temps. Savukārt 53 procentu vēlējās saņemt kādu sociālās aprūpes pakalpojumu mājās. Sīkāk iedalot, tie ir dažādi – bērna aprūpe vecāku slimības laikā, palīdzība bērna aprūpē viņa slimības laikā, lai strādātu vai strādātu virsstundas, lai nedaudz atpūstos un izklaidētos, un citi. 13 procentu minēja, ka ir nepieciešams palīgs, lai nokļūtu uz ielas no daudzdzīvokļu nama augstākajiem stāviem.
Šajā aptaujā vientuļie vecāki nebija izdalīti atsevišķi. Tomēr viņu stāvoklis ir nesalīdzināmi smagāks.
Mani nepārliecina, ka vienmēr un visos apstākļos nozīme ir informācijai. Ko tā līdzēs ģimenei, kas dzīvo, piemēram, Vilcē vai Sidrabenē? Šīm ģimenēm “plašais pakalpojumu klāsts” nav aizsniedzams.
* * *
Labklājības ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz 150 latu finansiālu atbalstu mēnesī ģimenēm, kuras kopj bērnu invalīdu.
