Ierastās kvēlspuldzes jau tuvāko gadu laikā izzudīs no mūsu ikdienas. Tā paziņojusi organizācija, kas Eiropā apvieno elektrospuldžu ražotājus.
Ierastās kvēlspuldzes jau tuvāko gadu laikā izzudīs no mūsu ikdienas. Tā paziņojusi organizācija, kas Eiropā apvieno elektrospuldžu ražotājus. Tās aizstās enerģiju daudz mazāk patērējoši gaismas avoti. Šādu spuldžu savākšanai Latvijā jau izstrādāta speciāla sistēma.
Elektroenerģijas izmaksu paaugstināšanās un energoresursu deficīta draudu ēnā pasaules ekonomisti meklē veidus, kā ietaupīt enerģiju un samazināt planētas piesārņojumu. Arī Latvijas nākotne un attīstība ir atkarīga no tā, cik taupīgi būsim, tērējot energoresursus, un kā vāksim atkritumus.
“Iļjiča lampiņas” pagātnē
Eiropas Spuldžu ražotāju federācija (ESRF) ir izplatījusi paziņojumu par pakāpenisku atteikšanos no klasiskajām kvēlspuldzēm. Tas nozīmē, ka jau pārredzamā nākotnē apgaismei lietosim tikai energoekonomiskās (EE). Kvēlspuldzes, kaut arī videi absolūti nekaitīgas, tomēr ir ļoti lielas energoresursu patētājas. Tās patērē daudz vairāk elektroenerģijas nekā EE spuldzes. Tas ir aktuāli ne vien augsto elektroenerģijas izmaksu ziņā, bet arī radīto izmešu dēļ. Vienas kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas ražošana rada 0,59 kilogramus CO2 (oglekļa dioksīda) gāzes. Tas nozīmē, ka mēnesī viena mājsaimniecība, kas tērē ap 50 kWh elektrības, dod ap 40 kilogramu CO2. Savukārt šīs gāzes izmešu kvotas jeb pieļaujamais daudzums katrai valstij ir netālas nākotnes jautājums. Tas nozīmē, ka par elektroenerģijas taupīšanu jādomā valsts līmenī jau šodien.
Izlietotās spuldzes jāsavāc
Pamazām ikdienā ienāk jauna tipa spuldzes, kas ievērojami mazāk patērē energoresursus. Pilnīga pāriešana no kvēlspuldzēm uz energoekonomiskajām ļautu samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā par 60 procentiem un Latvijā varētu ietaupīt 63 000 gigavatstundu elektrības. Tomēr arī energoekonomiskās spuldzes nav pilnīgi nekaitīgas apkārtējai videi. Tās satur tādas kaitīgas vielas kā, piemēram, dzīvsudrabu, tāpēc šīs spuldzes pēc izlietošanas ir jāsavāc atsevišķi no kopējās atkritumu sistēmas un jāpārstrādā speciālā rūpnīcā. To nosaka gan Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, gan arī Latvijas Ministru kabineta noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu.
Izlietotās uz Liepāju
Visās Eiropas valstīs nodrošināta energoekonomisko spuldžu savākšanas sistēma. Baltijā to savākšanas un pārstrādes rūpnīca atrodas Liepājā. Latvijā savu laiku nokalpojušo spuldžu savākšanas sistēmas ieviešanu nodrošina SIA “Ekogaisma”. Uzņēmuma direktors Ivars Mulareks “Ziņām” skaidro, ka jau tagad tiek nodrošināta energoekonomisko, dienasgaismas un speciālo spuldžu savākšana. Izrādās, arī uzņēmumu dibinājuši lielākie spuldžu ražotāji Eiropā, kas ir Eiropas spuldžu ražotāju federācijas biedri, – “Philips”, “Osram”, “General Electric” un “BLV Licht”.
Iedzīvotāji gatavi savākt
SIA “Ekogaisma” kopā ar sabiedriskās domas pētījumu firmu “GFK” ir noskaidrojusi mūsu zināšanas par šo spuldžu ietekmi uz apkārtējo vidi un atbildību par vides saglabāšanu. Kaut arī savākšanas sistēma ir sākuma posmā un izlietoto spuldžu konteineru izvietošana atkritumu savākšanas punktos sākusies nesen, pētījumi liecina, ka salīdzinoši daudz (65 procenti) cilvēku zina, ka EE spuldzes ir jānodod atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. Tomēr tikai astoņi procenti zina precīzi, kur šāds speciālais spuldžu savākšanas punkts atrodas. Šāds pakalpojums pieejams arī Jelgavā, bet ar vietām, kur citviet Latvijā iespējams nodot savu laiku nokalpojušās ekonomiskās spuldzes, var iepazīties mājas lapā www.ekogaisma.lv. Pašlaik tādu ir jau 48. I.Mulareks informē, ka jaunu savākšanas punktu izveidošanas darbs joprojām turpinās un to skaits nākotnē palielināsies. “Esam noslēguši līgumus par konteineru izvietošanu un izlietoto spuldžu savākšanu ar SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” Dobeles šosejā 34 (tālrunis 3021420) un SIA “Zemgales metāls” Dzelzceļnieku ielā 8a (tālrunis 3026204),” skaidro I.Mulareks.
Izrādās, vidēji katrā mājsaimniecībā Latvijā ir 15 – 16 spuldžu, no kurām 27 procenti ir energoekonomiskās. Kaut arī 16 procenti aptaujāto nezina, kas ir energoekonomiskās spuldzes, un vēl 22 procentos mājsaimniecību tās nelieto vispār, vairāk nekā ceturtdaļa no tajās izmantotajām ir ekonomiskās. Tas ļauj cerēt, ka enerģijas taupīšanas ideja Latvijas sabiedrībai varētu būt aktuāla un atbalstāma. Jāņem arī vērā, ka 56 procenti aptaujas dalībnieku piekristu izmest spuldzes speciālā konteinerā, kas novietots bieži apmeklētā vietā. Rīgā jau ir tādas vietas pie atsevišķiem lielveikaliem, kur var nodot izdegušās spuldzes. Ārpus Rīgas šādi punkti ir izveidoti, sadarbojoties ar reģionālajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
