Svētes pagastā, kā jau laukos, dzied putni un rāmais, saules sasildītais ūdens Ērmiķu lielajā karjerā vilina atpūtniekus.
Svētes pagastā, kā jau laukos, dzied putni un rāmais, saules sasildītais ūdens Ērmiķu lielajā karjerā vilina atpūtniekus. Taču šoreiz mēs nemeklējam, kur pie dabas atvilkt elpu, bet gan vietu, kur zeme vaid, – kur 1942. gadā notika Jelgavas čigānu iznīcināšana.
Sākoties tautas atmodai, daudzviet parādījās baltie krusti, kas liecināja par sarkano teroru. Radās jauni pieminekļi arī holokaustā nogalinātajiem ebrejiem, kurus vairs nesauca vienkārši par fašisma upuriem, bojā gājušajiem padomju pilsoņiem. Taču čigāniem ne krusta, ne pieminekļa diemžēl Latvijā nav.
No Ērmiķu karjera netālo Svētes pagasta Avotu saimnieks Valērijs Korps atceras, ko astoņdesmitajos gados stāstījis Pēteris Donga. Viņš dzīvojis šajās mājās un, būdams ekskavatora vadītājs, strādājis Ērmiķu karjerā. Gan P. Donga, gan V. Korps bija sašutuši, ka, ņemot smilti būvniecībai, tika aizskarti nežēlīgi noslepkavoto čigānu masu kapi.
Rakstīja “Zemgales Komunists”
Lasot 1944. gada 5. decembrī jau padomju okupācijas apstākļos Jelgavā iznākt sākušo laikrakstu “Zemgales Komunists”, aina kļūst skaidrāka. Rakstā “Vācfašisti slepkavo bērnus” (1945. gada 24. janvāra numurā) aprakstītas toreizējā Platones pagasta iedzīvotāju Jāņa Pietiņa un Kārļa Rudzīša-Zatiņa liecības par čigānu nogalināšanu 1942. gadā “nākamajā dienā pēc Vasarsvētkiem” un arī vēlāk.
Dokumentu parakstījusi komisija, kurā darbojās divpadsmit oficiālu personu, tostarp Platones pagasta (tolaik Ērmiķu priedes atradās Platones pagasta teritorijā) priekšsēdētājs Teodors Zellis, Jelgavas pilsētas un apriņķa prokurors Visvaldis Mednis, Latvijas PSR Augstākās Padomes loceklis Kārlis Plāters, kā arī ārsts Ringolds Čakste. Lai cik bieži sagrozītas un komunistiskās propagandas kropļotas ir tā laika vēstures liecības, Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēla Ringolda Čakstes klātbūtne šajā procesā padara komisijas vērtējumu par ļoti ticamu.
Minētie liecinieki komisijai atklājuši, ka 1942. gada 27. maijā ieslodzītie tika atvesti ap četriem rītā vienpadsmit segtās smagajās automašīnās. Katrā bijuši 35 – 40 apcietinātie. Dienu iepriekš karagūstekņi šajā vietā izrakuši 20 – 22 metrus garu un trīs metrus dziļu bedri. Atvestajiem bijušas uz muguras sasietas rokas, bet, lai tos pirms nošaušanas varētu izģērbt, striķi pārgriezti. No meža atskanējusi izmisīga kliegšana, raudāšana, lūgšanās. Gan vīriešu, gan sieviešu, gan arī bērnu balsis. Cilvēku nogalināšana beigusies ap pulksten astoņiem rītā. Pēc slepkavu aizbraukšanas Jānis Pietiņš un Kārlis Rudzītis-Zatiņš piegājuši pie Ērmiķu priedēm, viņi tur redzējuši aizbērtas bedres. Vietām mētājušies sagraizītu striķu gali, un uz kokiem bijuši manāmi asiņu plankumi. Rakstā minēts, ka līdzīga masu slepkavība Ērmiķu priedēs notikusi 1942. gada novembrī (ap 120 upuru – tostarp bērni) un arī 1943. gada februārī. Pēdējā gan nebija civiliedzīvotāju, bet 50 – 60 karagūstekņu slepkavība.
Uz šo liecību pamata pieņemu, ka 1944. gada rudenī izveidotā komisija veica izrakumus un Ērmiķu priedēs, kas atradušās toreizējās Jelgavas – Tērvetes šosejas 13. kilometrā, atklāja trīs masu kapus – astoņpadsmit, piecus un četrus metrus garus. Lielākais bija trīs metrus plats un trīs metrus dziļš, pārējie nedaudz mazāki. Lielākā kapa vieta tika atrakta trīs metru garumā, mazākās – divu un metra garumā. Tika izcelti 79 līķi, tostarp divdesmit bērnu mirstīgās atliekas. Viņu vecums – no trīs mēnešiem līdz 14 gadiem. Daudzām nogalinātajām sievietēm bijušas krāsainas drēbes un ausīs auskari. Tātad upuri lielākoties čigānu tautības, un to kopējais skaits bijis no 350 līdz 400.
Svarīgi noteikt masu kapu koordinātas
Kur pārapbedīti no zemes izceltie līķi? Vai tika noskaidrotas to personības? Šie jautājumi paliek neatbildēti. Ērmiķu karjera tagadējais saimnieks atpūtas bāzes “Grantiņi” īpašnieks Aleksandrs Tihonovs sarunā ar “Ziņām” neiebilda pret piemiņas vietas izveidošanu viņam piederošajā teritorijā. Taču, no otras puses, nav īsti skaidrs, kur šie masu kapi atrodas. Kā var spriest no P.Dongas teiktā, iespējams, ka tie lielā mērā ir iznīcināti. Tur tagad viļņojas karjera dīķa ūdens. Taču upuru piemiņas vārdā būtu svarīgi noteikt to koordinātas un iezīmēt piemiņas vietu. Ne reizi vien par pieminekli nogalinātajiem Jelgavas čigāniem iestājies arī pazīstamais vēsturnieks Andris Tomašūns, kura vadībā skolēni par šo jautājumu izstrādājuši projektus. Pagaidām diemžēl viss ir palicis labu nodomu līmenī.
Viena bedre palika tukša
Pēc tautas skaitīšanas datiem, 1935. gadā Latvijā bija 3 839 čigāni jeb 0,2 procenti no iedzīvotāju kopskaita. Šī tauta lielākoties dzīvoja laukos, nodarbojās ar zirgu tirdzniecību. Pati lielākā koncentrācija bija Jelgavas apriņķī – 401. Var pieņemt, ka 1939. gadā Latvijā bija ap pieciem tūkstošiem čigānu.
1942. gada 14. janvārī augstākais SS un Ostlandes policijas vadītājs izdeva rīkojumu, kuru nosūtīja kā cirkulāru pilsētu un apriņķu policijas priekšniekiem: “Visi attiecīgā apgabalā atrodošies čigāni apcietināmi un ievietojami tuvākajā cietumā… Izņēmums ir čigāni ar pastāvīgu dzīvesvietu, kuriem ir kārtīgs darbs, ja viņi nav sabiedrībai bīstami politiskā vai kriminālā ziņā”. Šajā cirkulārā vietējai policijai tika dota liela rīcības brīvība, un ar to izskaidrojama dažādā iznīcināšanas intensitāte. Piemēram, Talsu apriņķī netika iznīcināts neviens čigāns. Šajā sakarā interesants ir fakts par Sabili. Vēl aizvien pie Sventes dzirnavām, dažus kilometrus no Abavas rumbas, kur atrodas holokaustā nogalināto Sabiles ebreju masu kapi, var apskatīt bedri, kas bija izrakta čigāniem. Droši vien toreizējais pilsētas galva Mārtiņš Bērziņš domāja arī par ebreju (septiņdesmit procenti Sabiles iedzīvotāju) glābšanu. Tur diemžēl neko izdarīt viņš nevarēja, bet čigānu bedre palika tukša.
Kā konstatējis vēsturnieks Pēteris Onšteļs, Latvijā tika iznīcināti ap divi tūkstoši čigānu jeb vairāk nekā trešdaļa šīs tautas iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā iznīcināti visi čigāni, bet Eiropā kopā 238 tūkstoši.
P.Onšteļa publicētā čigānu iznīcināšanas hronoloģija Latvijas teritorijā:
1941. gada augusts – Abrenes apriņķa Baltinavas pagasts, nošauti 43 cilvēki;
1941. gada decembra sākums – Namiķu mežs, Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasts, nošauts 101 Liepājas čigāns;
1942. gada 4. – 5. janvāris – nošauti 1941. gada decembrī arestētie Rēzeknes un tās apriņķa čigāni;
1941. gada beigas – 1942. gada sākums – vairāki simti Ludzas sinagogā ieslēgto Latgales čigānu iet bojā no bada un slāpēm;
1942. gada 6. janvāris – Ludzas apkaimes Zvirgzdenes apriņķa Garbaru mežā nošauti 130 čigānu;
1942. gada maija pirmā nedēļa – Liepājā nošauti 173 čigāni no Liepājas un Kuldīgas apriņķiem. Saskaņā ar vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa informāciju no 1941. gada 25. septembra līdz 1942. gada jūnijam Liepājā nošauti 4761 ebrejs, 209 komunisti un 193 čigāni;
Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā nošauti 90 cilvēku;
Valmiera – precīzs skaitlis nav noskaidrots;
1942. gada 27. maijs – Ērmiķu priedēs pie Jelgavas nošauti 255 cilvēki;
1942. gada maijs – jūnijs – Ventspilī nošauti 173, bet Aizputē – 19 čigāni;
1942. gada maijs – jūnijs – Bauskas rajona Jaunsaules pagastā nošauti 200 – 250 cilvēku;
1942. gada jūnijs – Tukuma apriņķis, Valguma ezers, nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku;
1942. gada novembris – Ērmiķu priedēs pie Jelgavas nošauti 200 cilvēku;
Būriņu grantsbedrēs pie Saldus – skaits un laiks nav zināms.
Tiek lēsts, ka Arāja komanda varēja nogalināt ap diviem tūkstošiem čigānu, kā arī garīgi slimu cilvēku.
Nacistiskās okupācijas laikā nonāvēto čigānu skaits, pēc dažādiem avotiem, svārstās no pusotra tūkstoša līdz divarpus tūkstošiem. Pēc citiem datiem, tikai 1942. gadā vien Latvijā iznīcināti 1500 – 2000 šīs tautības pārstāvju.
***
Viedoklis
Haralds Didžus, Jelgavas Čigānu biedrības priekšsēdētājs:
Ir svēta lieta, ka vācu fašistu okupācijas laikā nogalinātajiem Jelgavas čigāniem vajag izveidot piemiņas zīmi. Tukumnieki pēc vietējās Čigānu biedrības vadītāja Anatolija Berezovska ierosmes veica pat nogalināto ekshumāciju masu slepkavības vietā Veļķu priedēs un domā izveidot piemiņas zīmi. Mēs esam gatavi rakstīt projektus un panākt, ka tāda piemiņas vieta top.
